Ventspils dzelzceļa tilts

Par dzelzs tiltu sāk runāt jau 1903. gadā, bet ieilgst naudas meklēšana. Beidzot, 1907. gadā, pilsētas galva Pauls Tušs ziņo, ka esot saņēmis solījumu par aizdevumu 700 000 rubļu. Projektē krievu inženieris Gorjačkovskis. Būvdarbus uzņemas Aleksandrs Percovs, kurš piedalījies lielā Sibīrijas dzelzceļa izveidē.

Upes gultnē būvē četrus balstus un pa vienam katrā krastā. Darbs turpinās dienu un nakti. Būvējot vidējo - masīvāko - balstu, izdobj akmeni, tajā ievieto dokumentus, zelta, sudraba, vara naudu, sudraba ķelli un āmuru. Izdobto akmeni ar vērtīgo saturu samūrē ar otru - astoņu vīru ceļamu - akmeni. Droši vien Iemūrējums joprojām rāmi dus tajā pašā vietā, kur iestiprināts.
Pienāk 1909. gads. Izrādās, ka tilta pabeigšanai, pasažieru stacijas ēkas un Ventas kreisā krasta piestātnēm vajadzīgi atkal 700 000 tūkstoši rubļu. Būvētāji taustās pēc aizņēmuma, bet bez sekmēm.

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa sabiedrība būtu gatava celtniecību pabeigt, ja kā atlīdzību dabūtu lietošanā visu ostas malas teritoriju. 1912. gadā uzņēmēji atkal apgalvo, ka būves pabeigšana ir pilnīgi droša. Bet uzrodas revīzijas komisija un sāk pētīt, kur un kā naudiņa ieguldīta. Taču īstu pierādījumu par izšķērdēšanu nav. 1914. gadā atkal paziņojums, ka finansējums atrasts. Darbus pabeigšot Varšavas firma. Tilta metāla konstrukcijas samontē. Pietrūkst sarežģītāka posma izgriežamās vidusdaļas. 1915. gada kara gaita apstādina jau tā ieilgušo būvniecību.

Trīsdesmitajos gados lēmēji vairākkārt atgriežas pārrunās pie nepabeigtās celtnes. Taču iestrēgums nav izkustināms. Vienīgais, ko izdara: metāla konstrukcijas no jauna pārkrāso, lai nesarūs.

Pienāk Otrais pasaules karš. 1944. gada beigās iebūvē trūkstošo posmu un tilts beidzot ir gatavs. No tilta balstu uzmūrēšanas līdz pabeigšanai pārdzīvoti divi pasaules kari.

Izmantotie materiāli: Ēriks Hānbergs. Ventspils osta 750; Ieva Rupenheite. Ventspils 700+15