Velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
Velnarutku grābeklīte - Erodium cicutarium (L.) L’Hér.
Velnarutku grābeklīte - angliski: common Stork’s-bill; vāciski: Gemeiner Reiherschnabel; krievu: журавельник обыкновенный
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs pacils vai stāvs, diezgan drukns, pie pamata zaro atsevišķos stublājos, viss augs blīvi klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas rozetē un uz stublāja, plūksnaini šķeltas līdz dalītas sīkās un šaurās plūksnās. Dažreiz augšējo lapu plūksnas lielākas. Lapas kopējais apveids no iegarena līdz eliptiskam (ga 3-12 cm, pl 1-6 cm), lapas ar kātu. Ir apmēram līdz pusei saaugušas pielapes. Ziedu nedaudz (pa 3-8), čemurveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Ziedkāts garš. Pieziedlapas ļoti sīkas, pie ziedkāta pamata veido it kā vīkalu. Kauslapas zaļas, smailas (ga 0.3-0.6 cm). Vainaglapas rožaini līdz violeti sārtas (0.5-0.9 cm), skrajas, pie pamata apmatotas. Riekstiņu skaldauglis apmatots, ar spirāliski sagriezušos knābi (ga 2-4 cm). Zied no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši pola tuvumā Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, sausās nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
No gandrenēm (Geranium spp.) viegli atšķirama pēc lapu formas - tās sīkplūksnainas un vienmēr garākas nekā platas (nevis otrādi vai ieapaļas). Līdzīga vēl trijām ļoti retām grābeklītēm: E. lebelii (vislīdzīgākā), E. lacinatum un E. ciconium (mazāk līdzīga; sk. sugu aprakstus tekstā aiz velnarutku grābeklītes). No līdzīgajām sugām grūti atšķirama. Uzmanība jāpievērš stublāja zarojumam un apmatojumam, lapu plūksnojumam un plūksnojuma blīvumam, vainaga garumam un augļa knābja garumam. Arī zieda krāsas nianses sugām savstarpēji atšķiras, taču tā nav droša atšķirības pazīme un prasa iepriekšējas iemaņas.
www.latvijasdaba.lv
Divdīgļlapju īsmūža ziemotspējīgā nezāle. Sadīgstot pavasarī, izturas kā tipiskas vasaras nezāles. Rudenī sadīgušās pārziemo un attīstību beidz nākamajā gadā. Ražo līdz 600 skaldeņu. Minimālā sēklu dīgšanas tº +3…4ºC, optimālā +19…22ºC. Spēj dot dīgstus no 4… 6 cm dziļuma. Skaldeņi spēj pārvietoties pa augsni.
GANDREŅU JEB GERĀNIJU DZIMTA (GERANIACEAE)
Gandreņu jeb gerāniju dzimta (Geraniaceae). Pārsvarā lakstaugu dzimta mērenā un subtropu klimata joslā. Lapas vienkāršas, ar pielapēm. Kauslapas un vainaglapas pa 5. Putekšņlapas vairākos gredzenos. Auglis - riekstiņu skaldauglis vai pogaļa. Zināmas vairāk nekā 800 sugas, no tām apmēram puse pieder gandrenes ģintij.
Latvijā pastāvīgi sastopamas 14 sugas, vēl 5 ir ļoti retas un ievazātas - vienu vai dažas reizes konstatētas nezālienēs, izgāztuvēs vai uz dzelzceļiem. Vietējās sugas ir diezgan biežas vai sastopamas retumis mežos, krūmājos un pļavās.
www.latvijasdaba.lv
