Velnala

Gaujas labajā krastā 3,8 kilometrus no Siguldas tilta atrodas valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis - Velnalas klintis.  Tās ir 15 metrus augstas un 250 metrus garas. Klinšu izskats mainās - te bieži ir nobrukumi un noslīdeņi. Vēl 20.gs. sākumā klinšu pakājē pie alas varēja pieiet, bet tagad te mutuļo atvars. Smilšakmeņos redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Tieši šejienes iežos ir visbagātīgāk saglabājušās devona zivju fosilijas un floras atliekas. Reizēm lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām.

Velnala, jeb Krimuldas Velnala ir grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus metrus virs Gaujas, apskatāma tikai no pretējā krasta. Ala veidojusies vairāk kā pirms 10 000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā. Apmēram pirms 5000 gadiem intensīva alas veidošanās beigusies. Velnalas griestos saglabājušies seši, līdz divus metrus dziļi, 10 - 15 cm diametra caurumi – tā saucamie „Velna skursteņi”. Līdz šis populārais dabas veidojums samērā neliels, dabiskās erozijas procesā piebiris ar smiltīm, garums tikai 10,7 metri, griestu augstums 2,5 metri. 1992. gadā alu pagarināja „Baltā brālība”, meklējot tur savu aprakto „templi”. Pēc Anša Opmaņa mērījumiem tagad Velnala kļuvusi 40 metrus gara, 9 metrus plata, 4,8 metrus augsta. Blakus atrodas Velnalas niša ar četriem „Velna skursteņiem” griestos, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 metrus.

www.daba.gov.lv