Vasaras jānītis (Erigeron annuus)
Vasaras jānītis – Erigeron annuus (L.) Pers. (syn. Phalacroloma annuum (L.) Dumort.; Stenactis annua (L.) Cass.)
Vasaras jānītis – angliski: tall Fleabane; vāciski: Feinstrahl-Berufkraut; zviedriski: sommarbinka; igauniski: üheaastane õnnehein; lietuviski: vienametė šiušelė; krieviski: мелколепестник однолетний
Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 40–120 (180)cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā zaro. Stublājs un lapas ar matiņiem. Lapas no iegareni olveidīgām līdz lancetiskām (ga 5–9 cm, pl 1.5–4 cm), mala lielzāģzobaina vai gluda (augšējām lapām). Ziedu kurvīši vairogveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Parasti sānzari mazliet garāki nekā centrālais stublājs. Kurvīšu daudz (pl 1.5–2 cm), to ārmalā gaišvioleti vai balti mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi. Mēlziedi apmēram divreiz garāki nekā stobrziedi. Vīkallapas apmatotas, jumstiņveidīgi vairākās rindās. Auglis – sīks (ga ap 0.2 cm), apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Ziemeļamerikas suga, kas XVIII gs. ieviesusies Viduseiropā. Suga Eiropā turpina izplatīties.
Latvijā rets adventīvs (ievazāts) augs. Dažviet lokāli var būt diezgan masveidīgs. Iespējams, tā sastopamība pie mums palielinās un variē pa gadiem.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas nezālienēs, ceļmalās, gar dzelzceļiem.
www.latvijasdaba.lv
Vasaras jānītis (latīņu: Erigeron annuus) ir kurvjziežu dzimtas suga. Tās dabiskais izcelsmes areāls ir Ziemeļamerikā, taču kopš 18. gadsimta šī suga ir ieviesusies Centrāleiropā un turpinājusi izplatīties citviet.
| Vasaras jānītis | |
| Erigeron annuus ((L.) Pers.) | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Jānīši (Erigeron) |
| Suga | Vasaras jānītis (Erigeron annuus) |
