Vasara

Vasara ir viens no četriem gadalaikiem, kas iestājas pēc pavasara un ilgst līdz rudenim. To raksturo garākais gaišā laika periods gadā, augstākā gaisa temperatūra un bagātīgākā augu augšana. Ziemeļu puslodē vasara parasti ilgst no jūnija līdz augustam.

Šajā laikā daba ir visspilgtāk zaļa – lapu koki un krūmi ir pilnā lapotnē, pļavās zied dažādi savvaļas augi, bet lauki un dārzi ir pilnā briedumā. Vasara ir arī laiks, kad daudzi kukaiņi un putni ir visaktīvākie, jo siltais laiks un bagātīgais pārtikas piedāvājums rada labvēlīgus apstākļus to dzīves ciklam.

Vasara cilvēkiem bieži asociējas ar atpūtu, ceļošanu un laika pavadīšanu ārā dabā. Garākās dienas un siltais klimats aicina doties pastaigās, pie ūdenstilpēm vai lauku ainavās, kur var vērot dabas ritmu tā visbagātīgākajā izpausmē.

.......

Vasaras garajās un karstajās dienās saule atrodas augstu virs galvas un spēcīgi karsē. Vasarā dārzi un lauki ir pilnos ziedos, un arī bitēm tas ir rosīgs darba laiks, kad tiek vākti ziedputekšņi un nektārs. Siltajos saules staros pamazām nobriezt labība, nogatavojas vasaras augļi un ogas. Pludmales ir pārpilnas ar atpūtniekiem, kas bauda silto sauli un jūru.

Vasarā mēs tāpat kā saulespuķes uz lauka uzņemam sevī sauli. Taču šajā gada laikā saule mēdz būt arī ārkārtīgi karsta, jo tās stari ir ļoti spēcīgi. Šis karstums dažādā veidā var  arī ietekmēt mūsu ķermeni. Tomēr nav vis tā ka saules stari ir tikai kaitīgi – saule ir mūsu galvenais  D vitamīna avots, kas palīdz ķermenim uzņemt kaulu stiprināšanai nepieciešamo kalciju un fosforu. Turklāt saule arī stimulē tādu hormonu rašanos, kas liek mums justies laimīgiem!

Vasaras saulgriežos ir īsākā nakts un garākā diena gadā. Dienvidu puslodē vasaras saulgriežus atzīmē 21. vai 22. decembrī, bet ziemeļu puslodē 21. vai 22. jūnijā. Zemēs kas atrodas pavisam tālu uz ziemeļiem, piemēram Aļaskā, Somijā un Zviedrijas ziemeļdaļā, saule vasaras saulgriežos gandrīz nenoriet.

Sallija Tagolma „ Lielā gadalaiku grāmata”