Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā. Ziemeļos Valka robežojas ar Igaunijas Republiku un savu dvīņu pilsētu Valgu. 2020. gadā bija 4 527 iedzīvotāji.

Etimoloģija
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar latviešu valodas darbības vārdiem "vilkt" un "valkāt", vai arī lietvārdu "valks", kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu – staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus. Darbības vārds "valks" sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu aizvēsturiskajos laikos, kad laivas vai kravas no Gaujas upes baseina tika pārvilktas uz Pedeles upi, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upes baseinā un tālāk – uz Igaunijas ezeriem.

Vēsture
Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no Gaujas un Sedas uz Pedeles ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. 1419. gadā Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi panāca Livonijas Konfederācijas landtāgu regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveides tā 1582. gadā nonāca Polijas–Lietuvas kopvalsts pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1627. gadā Poļu–zviedru kara laikā Valku nopostīja, un tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Krievijas impērijas pakļautībā. 1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla Vidzemes skolotāju semināru. Pēc 1886. gada izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Pēc Oktobra revolūcijas šeit tika izveidotas t.s. Iskolata Latvijas pārvaldes iestādes. Latvijas brīvības cīņu laikā, pēc Paju kaujas 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta Latvijas–Igaunijas robeža, kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas līgumam, kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

Ģeogrāfija
Valka atrodas Pedeles un Varžupītes krastos un robežojas ar kaimiņpilsētu Valgu un vienlaikus – ar Igaunijas Republiku. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers – Zāģezers, kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz Rīgai – 160 km, līdz Valmierai – 50 km, līdz Tartu (Igaunija) – 90 km.
lv.wikipedia.org