Vīķlapu esparsete (Onobrychis viciifolia)

Vīķlapu esparsete - Onobrychis viciifolia Scop. (syn. O. sativa Lam.)

Vīķlapu esparsete - angliski: Sainfoin - vāciski: Saat-Esparsette; zviedru: esparsett; igauņu: harilik esparsett; lietuviešu: sėjamasis esparcetas; krievu: эспарцет виколистный.

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, apmatots. Vienam augam stublāju daudz. Lapas uz stublāja pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas no 13-25 lineāri lancetiskām lapiņām (ga 2-5 cm, pl 0.4-0.7 cm). Ziedi blīvā vārpveida ķekarā stublāja un zaru galā, garā (ga 10-25 cm), bezlapainā ziednesī. Ziedi sārti rozā (ga 1-1.5 cm), pie katra zieda īlenveidīga pieziedlapa (ga 0.3-0.4 cm). Uz zieda karoga labi saskatāms dzīslojums, laiviņa parasti mazliet tumšāka. Auglis - apmatota, ieapaļa pākstīte (ga 0.5-0.9 cm), gar malu dzeloņaini zobaina. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:
Viduseiropā un dienvidaustrumu Eiropā savvaļā sastopama suga, kas kultivēšanas dēļ plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā.

Latvijā kultivēts augs, vietām pārgājusi savvaļā un naturalizējusies. Iespējams, dažviet tā ir arī adventīvs (ievazāts) augs. Sastopama retumis.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās nezālienēs, gar dzelceļiem, atmatās, sausos, izmīdītos mežos pilsētu tuvumā un mežmalās.

Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga Latvijā reti sastopamajai smiltāja esparsetei (O. arenaria). Salīdzinājumā ar to ir masīvāka, ar lielākiem ziediem, platākām lapām, mazliet īsākiem ziednešiem un garāku pākstīti. Ziedu krāsā tikpat kā nav oranžā toņa, bet dominē sārts (smiltāja esparsetei ziedi ir oranžsārti; šī nav droša pazīme, jo iespējamas variācijas). Abas esparsetes sugas no citiem tauriņziežiem Latvijā atšķiramas uzreiz.
www.latvijasdaba.lv