Vēži

Vēžveidīgo klase (Crustacea)
       Desmitkājvēžu kārta (Decapoda)
                   Upesvēžu dzimta (Astacidae)
                   Amerikas vēžu dzimta (Cambaridae)
                   Peldkrabju dzimta (Portunidae)
                   Krastkrabju dzimta (Varunidae)

Vēžu raksturojums.
Vēzis ir nakts dzīvnieks. Tumsai iestājoties, tas izlien no savas alas un, barību meklēdams, apstaigā seklākās krastmalas. Dienā vairoties no gaismas, vēzis slēpjas alās vai citās paslēptuvēs. Piemērotas paslēptuves nepieciešamas arī mātītēm mazuļa perināšanas laikā un kā vietā, kur mazajiem vēzīšiem uzturēties pirmajos gados, kad tie biežāk maina čaulu, jo šajā laikā tos stipri iznīcina zivis zuši, asari un vēdzeles. Vēža galvenā dzīves vieta ir ūdensaugu josla, tajā atrod visvairāk sev piemērotu barību, retos gadījumos tie nokļūst 5- 6 m dziļumā. Vēzis ļoti labi var dzīvot arī grāvjos, strautos, dīķos, upēs, ezeros un purva bedrēs ar piemērotu ūdens ķīmisko sastāvu. Ūdens un tā ķīmiskais sastāvs ir galvenais faktors, kas nosaka vēžu eksistences iespējas. Vēža galvenā barība ir ūdens augi, bet vasarā, kad notiek čaulas maiņas un turpinās augšana, vēži galvenokārt patērē gaļas barību. Pieaugušajiem vēžiem galveno barību sastāda ūdens augi (86%), bet nepieciešama arī gaļas barībā(14%).Platspīļu vēžiem piemērotākie ir tīri ezeri ar sērainiem, oļainiem krastiem un vidēji lielās upes vai strauti ar lēnu caurteci un vidējo vasaras temperatūru 17-18ºC. Purva jeb šaurspīļu vēži ir izturīgāki par citiem vēžiem. Piemērotos dzīves apstākļos vēža mūžs ir ap 25 gadiem, izaugot līdz 30 cm garumā. Lielākā daļa vēžu Latvijas apstākļos dzīvo 10-15 gadus un sasniedz 12-16 cm garumu. Vēžu pārošanās Latvijas apstākļos notiek oktobra otrajā pusē vai novembra sākumā; tas atkarīgs no ūdens temperatūras. Pēc pārošanās 6-14 dienu laikā mātīte iznērš oliņas. Kopā no oliņu apaugļošanās līdz mazuļu izšķilšanai, paiet 7-8 mēneši. Vēžu ikri turas pie mātes vēdera.
 
Vēžu dzīve gadu laikā.
Gada laikā vēžu dzīvē notiek regulāras pārmaiņas, ko nosaka klimatiskie apstākļi. No klimatiskiem apstākļiem atkarīga vēža augšana un attīstība, kā arī čaulas maiņu reizes. Aprīlī vēži kļūst aktīvāki, sāk tālāk aizstaigāt no savām alām, patērē nedaudz vairāk barības nekā ziemas periodā, un pēc ledus izkušanas vēži sāk apmeklēt seklākus ūdeņus. Maijā, ūdens temperatūrai ceļoties, vēži kļūst sevišķi aktīvi. Tumsai iestājoties, tie izlien no savām alām, sāk uzņemt augu jaunos dzinumus, ēd gliemezīšus un tārpus. Uzturas ūdens augu joslā. Mēneša baigās labvēlīgos laika apstākļos nepieaugušie vēži uzsāk čaulas maiņu. Jūnijā vēži dzīvo ūdens bagātās, seklās vietās, pārtiek no ūdens augu jauniem dzinumiem un čaulainiem, sīkiem ūdens dzivnieciņiem. Notiek čaulas maiņa nepieaugušajiem vēžiem. Jūnija otrā pusē mātītēm no oliņām zem vēderiņa izšķiļas mazie vēzīši, kas turpina turēties pie mātes peldkājām. Šai laikā maina čaulu pieaugušie vēžu tēviņi.Jūlija sākumā mazajiem vēzīšiem notiek čaulas maiņa, un tie nošķiras no mātēm. Mātītes pēc mazuļu izšķilšanās un tēviņi, kas nomainījuši čaulu, ir ļoti kustīgi, ļoti daudz ēd, pārtiek no augu barības, vardēm sliekām u. C. Krēslai iestājoties, meklē barību, nonāk krastā seklākās vietās. Mēneša beigās iesākās mātīšu čaulas maiņa. Augustā visu mēnesi turpinās mātīšu un pieaugušo vēžu čaulas maiņu. Vēži, kas nomainījušu čaulu, ir ļoti aktīvi, naktī izstaigā krastmalas seklākos ūdeņus, pārtiek no augiem vardēm, sliekām un citiem sīkiem ūdens dzīvniekiem. Labprāt ēd gaļas barību. Šajā laikā vēžotājiem iegūstami labākie lomi. Septembrī turpinās nepieaugušo vēžu čaulas maiņa. Ūdens temperatūrai pazeminoties, vēži mazāk izlien no savām alām, uzturas nedaudz dziļāk ūdenī nekā augustā. Pārtiek galvenokārt no ūdens augiem un sīkiem gliemezīšiem. Oktobrī sākumā vēži uzturas augiem bagātās vietās, pārtiek no augu barības un sīkiem dibena dzīvnieciņiem. Oktobra otrā pusē tie sāk staigāt pa dienu, kļūst stipri aktīvi, uzturas seklās vietās, notiek vēžu pārošanās, apaugļotās mātītes paliek mazkustīgas. Novembra sākumā mātītes iznērš oliņas zem vēderiņa. Pēc pārošanās vēži pārvietojas ndzi8ļākā ūdenī. Uzmeklējot piemērotas dziļākās alas. Novembra mēnesī mazāk izlien no savām alām un mazāk ēd. Decembrī, pēc ūdens pārklāšanās ar ledus kārtu, vēži pārvietojas uz dzīvi dziļākos ūdeņos, izrok daudz dziļākas alas nekā vasaras periodā. Ziemas periodā vēži ir mazkustīgi, barību meklēt izlien ļoti reti, pārtiek galvenokārt no ūdens augiem, gliemežiem un tārpiem. Uzturas alu tuvumā, pa lielākai daļai apdzīvo vienu un to pašu alu.