Tīruma vijolīte (Viola arvensis Murray)

Tīruma vijolīte - Viola arvensis Murray

Tīruma vijolīte - angliski: field Pansy; vāciski: Feld-Stiefmütterchen; zviedru: åkerviol; igauņu: põldkannike; lietuviešu: dirvinė našlaitė; krievu: фиалка полевая

Viengadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, pacils, parasti kails, bagātīgi zaro. Lapas olveidīgas vai eliptiskas (ga 0.8-5 cm, pl 0.4-2 cm), ar zobainu malu, smailu galu un ķīļveidīgu pamatu. Pielapes plūksnainas, to vidējā daiva gara (līdz 3-4 cm), lapveidīga. Ziedi pa vienam garos ziedkātos lapu žāklēs. Vainags divkrāsains: gaiši dzeltens un balts (ga 0.5-2 cm), mazliet garāks nekā kauss. Piesis līdz 0.4 cm garš. Nodala divas pasugas: V.a. ssp. arvensis un V.a. ssp. minima Gaud. V.a. ssp. minima raksturīgs vairāk vai mazāk apmatots stublājs, kas maz zaro. Ziedi sīkāki (ga līdz 1 cm), blāvi dzelteni. Latvijā pasugas parasti nenodala. Attēlā redzamais augs ir V.a. ssp. arvensis. Zied no aprīļa līdz oktobrim.

Izplatība: Eiropā un Āzijā (neiekļaujot ziemeļu apvidus) plaši izplatīta suga. Kultivēta un naturalizējusies citos kontinentos.
Latvijā bieži visā valstī.

Biotopi: Nelielas grupas sausās vietās ar skraju veģetāciju: skrajos priežu mežos, nezālienēs, izcirtumos, kāpās un dzelzceļu uzbērumos.

Īpašas norādes: Ārstniecības augs.

www.latvijasdaba.lv

Vijolīšu dzimta (Violaceae)

Vijolīšu dzimta (Violaceae). Lakstaugu, puskrūmu, krūmu, retāk koku dzimta. Raksturīgas veselas lapas ar pielapēm. Kauslapas, vainaglapas un putekšņlapas pa 5. Auglis - parasti pogaļa (reti oga). Galvenokārt tropu un subtropu klimata joslā sastopamas sugas. Zināmas ap 830 sugas. Plašāko ģinti (ap 450-500 sugas) veido vijolītes. No savvaļas sugām izveidots ļoti daudz kultūršķirņu.

Latvijā 17 vijolīšu sugas. Atskaitot 4-5 retās sugas, pārējās vijolītes ir diezgan biežas mežos, pļavās un krūmājos.
www.latvijasdaba.lv