Tārtiņveidīgie

Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Tārtiņveidīgieputni ir ļoti dažādi, tie ir gan mazi, gan vidēji lieli. Šai kārtai pieder apmēram 350 putnu sugas, kas iedalās 20 dzimtās, tārtiņveidīgie putni dzīvo visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā daļa tārtiņveidīgo putnu dzīvo ūdens tuvumā un barojas ar nelieliem dzīvniekiem, lai gan ir dažas sugas, kas dzīvo tuksnesī vai dziļos mežos.

Latvijā ir sastopamas 8 tārtiņveidīgo putnu dzimtas: jūrasžagatu dzimta (Haematopodidae), īlenknābju dzimta (Recurvirostridae), bezdelīgtārtiņu dzimta (Glareolidae), tārtiņu dzimta (Charadriidae), sloku dzimta (Scolopacidae), klijkaiju dzimta (Stercorariidae), kaiju dzimta (Laridae), alku dzimta (Alcidae).

Sistemātika:
Jaunākie DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas putnu klasifikācijā kopumā. Tārtiņveidīgo putnu kārtā senāko 3 apakškārtu vietā (bridējputni, kaijveidīgie un alkveidīgie) šobrīd ir 6 apakškārtas:

- Tārtiņveidīgo kārta (Charadriiformes)
  - apakškārta Bridējputni (Charadrii)
    - Ibisknābju dzimta (Ibidorhynchidae)
    - Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
    - Jūrasžagatu dzimta (Haematopodidae)
    - Tārtiņu dzimta (Charadriidae)
  - apakškārta Krasta bridējputni (Chionidi)
    - Akmeņkuitalu dzimta (Burhinidae)
    - Magelāna tārtiņu dzimta (Pluvianellidae)
    - Vairogknābju dzimta (Chionididae)
  - apakškārta Neparastie bridējputni (Thinocori)
    - Jakanu dzimta (Jacanidae)
    - Košo ķikutu dzimta (Rostratulidae)
    - Līdzenumu bridējputnu dzimta (Pedionomidae)
    - Sēklu ķikutu dzimta (Thinocoridae)
  - apakškārta Slokveidīgie bridējputni (Scolopaci)
    - Sloku dzimta (Scolopacidae)
  - apakškārta Kaijveidīgie (Lari)
    - Alku dzimta (Alcidae)
    - Bezdelīgtārtiņu dzimta (Glareolidae)
    - Kaiju dzimta (Laridae)
    - Klijkaiju dzimta (Stercorariidae)
    - Krabju tārtiņu dzimta (Dromadidae)
    - Smēlējzīriņu dzimta (Rhynchopidae)
    - Zīriņu dzimta (Sternidae)
  - apakškārta Trīspirkstveidīgie (Turnici)
    - Trīspirkstīšu dzimta (Turnicidae)

lv.wikipedia.org

Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)

Tārtiņveidīgie ir jūras piekrastes ūdensputni. Tie ir mazi vai vidēja (retāk lieli) lieluma putni, labi lidotāji un skrējēji. Viņi dzīvo klajās vietās, piemēram, ūdenskrātuvju krastos, liedagos u. c. Ligzdas veido uz zemes izkašņātās vienkāršās bedrītēs. Pasaulē sastopamas 392 sugas, Latvijā – 57 sugas. 16 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tuvāk aplūkosim dažas no tārtiņveidīgo kārtas dzimtām.

Jūras žagatu dzimtu (Haematopodidae) pārstāv viena suga jūras žagata (Haematopus ostralegus). Šis skaistais putns apdzīvo jūru piekrastes un lielu upju salas. Latvijā ligzdo reti, tāpēc iekļauta LSG 3. kategorijā.

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir lielākā šajā kārtā. Tipiski smilšainu ūdenskrātuvju krastu apdzīvotāji ir tārtiņi, visbiežāk sastopamais ir upju tārtiņš (Charadrius dubius). Tas ir mazs zvirbuļa lieluma putns ar samērā garām, tievām kājām. Retāk var sastapt ļoti līdzīgo smilšu tārtiņu (Charadrius hiaticula), kas ir iekļauts LSG 3. kategorijā. Ļoti bieži pļavās sastopama ķīvīte (Vanellus vanellus). Ķīvīte, līdzīgi citiem tārtiņveidīgajiem, ligzdu taisa uz zemes – izkasot bedrīti. Ķīvītes ir derīgi putni, jo iznīcina daudzus kaitēkļus.

Atsevišķi būtu jāpiemin sloku apakšdzimta (Scolopacinae). Populārs medību objekts ir sloka (Scolopax rusticola). Sloka ir vidēja lieuma putns ar garu, slaidu knābi. Uz zemes sloka labi maskējas, tāpēc to ir grūti ieraudzīt. Mazākais no tārtiņveidīgajiem ir trulītis (Charadris minuta). Šis mazais putniņš sastopams tikai caurceļošanas laikā. Viens no skaistākajiem šīs apakšdzimtas putniem ir gugatnis (Philomachus pugnax). Parasti šis putns neizceļas ar krāšņumu, bet, kad pienāk riesta laiks, tēviņi iegūst ļoti krāšņas spalvu apkakles. Pie tam katram putnam šīs apkakles atšķiras ar citādu krāsojumu. Lielākais no tārtiņveidīgajiem ir kuitala (Numenius arquata). Tas ir vistas lieluma putns ar garu, līku knābi. Kuitala ligzdo klajos purvos un ir iekļauta LSG 2. kategorijā. Tās mazākais radinieks – lietuvainis (Numenius phaeopus) – iekļauts LSG 3. kategorijā.

Pie tārtiņveidīgajiem pieskaita vēl divas citas apakšdzimtas – kaiju (Larinae) un zīriņu (Sterninae) apakšdzimtas. No kaiju apakšdzimtas Latvijā visbiežāk sastopama sudrabkaija (Larus argentatus) un kaijaks (Larus canus). No zīriņu apakšdzimtas Latvijā visbiežāk sastopams upes zīriņš (Sterna hirundo).
latvijas.daba.lv

Kārta: Tārtiņveidīgie putni; Ordo: Charadriiformes

Jūrasžagatu dzimta; Familia: Haematopodidae

102.

Jūrasžagata

Haematopus ostralegus L.

Palaearctic Oystercatcher

Austernfischer

Īlenknābju dzimta; Familia: Recurvirostridae

103.

Avozeta

Recurvirostra avosetta L.

Pied Avocet

Säbelschnäbler

Bezdelīgtārtiņu dzimta; Familia: Glareolidae

104.	Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš	Glareola pratincola(L.)	Pratincole	Rotflügel- Brachschwalbe
105.	Melnspārnu bezdelīgtārtiņš	Glareola nordmanniNordmann	Fischer Black-winged Pratincole	Schwarzflügel- Brachschwalbe

Tārtiņu dzimta; Familia: Charadriidae

106.	Ķīvīte	Vanellus vanellus (L.)	Northern Lapwing	Kiebitz
107.	Dzeltenais tārtiņš	Pluvialis apricaria (L.)	European Golden Plover	Goldregenpfeifer
108.	Jūras ķīvīte	Pluvialis squatarola (L.)	Grey Plover	Kiebitzregenpfeifer
109.	Smilšu tārtiņš	Charadrius hiaticula L.	Ringed Plover	Sandregenpfeifer
110.	Upes tārtiņš	Charadrius dubius Scop.	Little Ringed Plover	Flußregenpfeifer
111.	Jūras tārtiņš	Charadrius alexandrinusL.	Kentish Plover	Seeregenpfeifer
112.	Morinella tārtiņš	Eudromias morinellus(L.)	Dotterel	Mornellregenpfeifer

Sloku dzimta; Familia: Scolopacidae

113.	Melnā puskuitala	Limosa limosa (L.)	Black-tailed Godwit	Uferschnepfe
114.	Sarkanā puskuitala	Limosa lapponica (L.)	Bar-tailed Godwit	Pfuhlschnepfe
115.	Lietuvainis	Numenius phaeopus (L.)	Whimbrel	Regenbrachvogel
116.	Sibīrijas kuitala	Numenius tenuirostrisVieill.	Slender-billed Curlew	Dünnschnabelbrachvogel
117.	Kuitala	Numenius arquata (L.)	Western Curlew	Großer Brachvogel
118.	Tumšā tilbīte	Tringa erythropus (Pall.)	Spotted Redshank	Dunkelwasserläufer
119.	Pļavu tilbīte	Tringa totanus (L.)	Common Redshank	Rotschenkel
120.	Dīķu tilbīte	Tringa stagnatilis(Bechst.)	Marsh Sandpiper	Teichwasserläufer
121.	Lielā tilbīte	Tringa nebularia (Gunn.)	Common Greenshank	Grnüschenkel
122.	Meža tilbīte	Tringa ochropus L.	Green Sandpiper	Waldwasserläufer
123.	Purva tilbīte	Tringa glareola L.	Wood Sandpiper	Bruchwasserläufer
124.	Pelēkā tilbīte	Xenus cinereus (Güld.)	Terek Sandpiper	Terekwasserläufer
125.	Upes tilbīte	Actitis hypoleucos L.	Common Sandpiper	Flußuferläufer
126.	Akmeņtārtiņš	Arenaria interpres L.	Ruddy Turnstone	Steinwälzer
*	Amerikas pūslītis	Phalaropus tricolor Vieill.	Wilson's Phalarope	Wilsonwassertreter
127.	Šaurknābja pūslītis	Phalaropus lobatus (L.)	Red-necked Phalarope	Odinshünchen
128.	Platknābja pūslītis	Phalaropus fulicarius (L.)	Grey Phalarope	Thorshünchen
129.	Sloka	Scolopax rusticola L.	Eurasian Woodcock	Waldschnepfe
130.	Ķikuts	Gallinago media (Lath.)	Great Snipe	Doppelschnepfe
131.	Mērkaziņa	Gallinago gallinago (L.)	Common Snipe	Bekassine
132.	Vistilbe	Lymnocriptes minimus(Brünn.)	Jack Snipe	Zwergschnepfe
133.	Lielais šņibītis	Calidris canutus (L.)	Red Knot	Knutt
134.	Gaišais šņibītis	Calidris alba (Pall.)	Sanderling	Sanderling
135.	Trulītis	Calidris minuta (Leisl.)	Little Stint	Zwergstrandläufer
136.	Temminka šņibītis	Calidris temminckii(Leisl.)	Temminck's Stint	Temminckstrandläufer
137.	Jūras šņibītis	Calidris maritima(Brünn.)	Purple Sandpiper	Meerstrandläufer
138.	Parastais šņibītis	Calidris alpina (L.)	Dunlin	Alpenstrandläufer
pas.	Parastais šņibītis	Calidris alpina alpina (L.)
pas.	Šinca šņibītis	Calidris alpina schinziiBrehm
139.	Līkšņibītis	Calidris ferruginea(Pont.)	Curlew Sandpiper	Sichelstrandläufer
140.	Dūņšņībis	Limicola falcinellus(Pont.)	Broad-billed Sandpiper	Sumpfläufer
141.	Gugatnis	Philomachus pugnax (L.)	Ruff	Kampfläufer

Klijkaiju dzimta; Familia: Stercorariidae

142.	Lielā klijkaija	Catharacta skua (Brünn.)	Great Skua	Skua
143.	Vidējā klijkaija	Stercorarius pomarinus(Temm.)	Pomarine Skua	Spatelraubmöwe
144.	Īsastes klijkaija	Stercorarius parasiticus (L.)	Arctic Skua	Schmarotzerraubmöwe
145.	Garastes klijkaija	Stercorarius longicaudusVieill.	Long-tailed Skua	Falkenraubmöwe

Kaiju dzimta; Familia: Laridae

146.	Kajaks	Larus canus L.	Common Gull	Sturmmöwe
147.	Sudrabkaija	Larus argentatus Pont.	Herring Gull	Silbermöwe
148.	Kaspijas kaija	Larus cachinnans Pall.
149.	Reņģu kaija	Larus fuscus L.	Lesser Black-backed Gull	Heringsmöwe
150.	Melnspārnu kaija	Larus marinus L.	Greater Black-backed Gull	Mantelmöwe
151.	Lielā polārkaija	Larus hyperboreus Gunn.	Glaucous Gull	Eismöwe
152.	Mazā polārkaija	Larus glaucoides	Meyer Iceland Gull	Polarmöwe
153.	Zivju kaija	Larus ichthyaetus Pall.	Great Black-headed Gull	Fischmöwe
154.	Melngalvas kaija	Larus melanocephalusTemm.	Mediterranean Gull	Schwarzkopfmöwe
155.	Lielais ķīris	Larus ridibundus L.	Black-headed Gull	Lachmöwe
156.	Mazais ķīris	Larus minutus Pall.	Little Gull	Zwergmöwe
157.	Trīspirkstu kaija	Rissa tridactyla (L.)	Black-legged Kittiwake	Dreizehenmöwe
158.	Šķeltastes ķīris	Xema sabini Sabine	Sabine's Gull	Schwalbenmöwe
159.	Baltvaigu zīriņš	Chlidonias hybridus(Pall.)	Whiskered Tern	Weißbart- Seeschwalbe
160.	Baltspārnu zīriņš	Chlidonias leucopterus(Temm)	White-winged Black Tern	Weißflügel-Seeschwalbe
161.	Melnais zīriņš	Chlidonias niger (L.)	Black Tern	Trauerseeschwalbe
162.	Lielais zīriņš	Hydroprogne caspia(Pall.)	Caspian Tern	Raubseeschwalbe
163.	Jūŗmalas cekulzīriņš	Thalassues sandvicensisLath.	Sandwich Tern	Brandseeschwalbe
164.	Upes zīriņš	Sterna hirundo L.	Common Tern	Flußseeschwalbe
165.	Jūŗas zīriņš	Sterna paradiseae Pont.	Arctic Tern	Küstenseeschwalbe
166.	Mazais zīriņš	Sterna albifrons Pall.	Little Tern	Zwergseeschwalbe

Alku dzimta; Familia: Alcidae

167.	Mazais alks	Alle alle (L.)	Little Auk	Krabbentaucher
168.	Alks	Alca torda L.	Razorbill	Tordalk
*	Resnknābja kaira	Uria lomvia (L.)	Brünnich's Guillemot	Dickschnabellumme
169.	Tievknābja kaira	Uria aalge (Pont.)	Common Guillemot	Trottellumme
170.	Svilpējalks	Cepphus grylle (L.)	Black Guillemot	Gryllteiste