Tirgus iela 1, Ventspils
Ventspilī Tirgus ielā 1 atrodas viena no vecākajām koka ēkām Latvijā celta 1646. gadā.
Pati senākā ēka Tirgus laukuma apbūvē ir iespaidīgā koka guļbūve ar augstu divslīpju jumtu tā ziemeļu malā, Tirgus laukumā 1. Tā acīmredzot celta 17.gs.pirmajā pusē, Ventspils saimnieciskā uzplaukuma sākumposmā, kad Ventspils bija Kurzemes hercoga galvenā osta.
Neraugoties uz cienījamo vecumu, kas to ieceļ, iespējams, Latvijas pilsētu koka ēku senjores godā, tā pārsteidzoši labi saglabājusi ne tikai savu sākotnējo plānojumu ar iespaidīgo apvalkdūmeni ēkas centrā, bet arī citas senas būvdetaļas – logu un durvju ailes, telpu mākslinieciskās apdares pēdas – gleznojumus un krāsojumus, kā arī sākotnējā kamīna daļu, kas veidota kā manierisma stilā darināts bareljefs.
Tā augšdaļā, ko ietver simetriskas nāru, figūras, redzams gadskaitlis 1646, iniciāļi H.W. un mājas zīme. Acīmredzot šis gadskaitlis norāda ēkas celšanas gadu, bet iniciāļi, visticamāk, pieder tās pirmajam īpašniekam – Ventspils tirgotājam un birģermeistaram Hansam Vandermanam, kura dzimta pilsētā ieceļojusi vēl 1576.gadā no Šlēzvigas.
Vismaz no 1656.gada jūlija līdz 1657.gada augustam viņš minēts kā pilsētas birģermeistars, tātad piederējis patriciešu jeb ievērojamāko pilsoņu kārtai, kuras pārstāvji šajā laikā veidoja pilsētas pārvaldi – rāti. Tāpēc nav izslēgts, ka greznais kamīna rotājums, iespējams, izgatavots Gotlandē, kur šajā laikā darbojusies akmeņkaļu darbnīca, un pāri jūrai nogādāts ietekmīgā Ventspils birģera namā, kur laimīgi izturējis visus vēstures negaisus. Arī pats nams vēlāk ieguvis visai krāšņu ārējo apveidu – augstu sarkanu dakstiņu jumtu un sarkanbrūnu ”zviedru” krāsojumu, kura paliekas vēl tagad var saskatīt uz tā ārsienām. Jau toreiz namu ietvērusi saimniecības ēku rinda ar vairākām noliktavām Ventmalā, starp kurām 1698.gada inventarizācijā minēts arī alus brūzis.
Tolaik nams jau ticis uzskatīts par vecu ēku ar bojātiem baļķiem, un vairākkārt mainījis īpašniekus, līdz 1763.gadā nonācis tirgoņa Ulriha Johana Brauna īpašumā, kurš namu pamatīgi renovējis. No šī laika nams ieguvis savus pildrežģī veidotos zelmiņus, kas aizpildīti ar dzelteniem maza izmēra ķieģelīšiem – klinkeriem, kuri, visticamāk, atvesti no Holandes kā burukuģu balasts.
Pēc visa spriežot, šis tirgonis bijis visai uzņēmīgs, pārbūvējot par dzīvojamēku veco noliktavu un uzceļot jaunu mūra ēku blakus koka namam (tagad tur atrodas restorāns un boulinga nams). Tas noticis Tā Kunga 1782.gadā, par ko pēctečiem atstāts vēstījums metāla plāksnītē ar iniciāļiem U.G.B. un gada skaitli 1782 ēkas zelminī.
Raksta autors: Guntars Tenne
