Tirgoņu iela, Rīga

Tirgoņu iela izveidojusies 14.gs. sākumā, pirmo reizi Tirgoņu ielas nosaukums minēts 1333. gadā. Tirgoņu iela atradās blakus Rātslaukumam un viduslaikos bija viena no galvenajām tirdzniecības ielām, kur atradās tirgotāju nami un pārdotavas. Ielas garums ir 150 metri.
www.citariga.lv

Tirgoņu iela minēta kopš 14. gadsimta 30. gadiem (platea mercatorum, vēlāk de kopstrate, Kaufstrasse). Jau viduslaikos tā bijusi nozīmīga tirdzniecības iela. Tās nozīme īpaši pieauga pēc pilsētas tirgus pārcelšanas uz jauno Tirgus laukumu - vēlāko Rātslaukumu, kad Tirgoņu iela, kā Lielās Smilšu ielas turpinājums (Tirgoņu iela tolaik iekļāva arī Šķūņu ielas posmu līdz Zirgu ielai), savienoja tirgu ar galveno ieeju pilsētā.
www.zudusilatvija.lv

Tirgoņu iela Doma laukumu savieno ar Rātslaukumu. Pirmo reizi dokumentos šī iela ir minēta XIV gadsimtā - Platea mercatorum. Tulkojumā no latīņu valodas – Tirgotāju, latviski – Tirgoņu iela. 800 gadu laikā tā nav mainījusi savu etimoloģiju. Fenomens starp Rīgas pilsētas ielām. Ja blakus esošajā Grēcinieku ielā jau kopš seniem laikiem ir bijusi augļotāju un rātskungu – Rātes vīru apmešanās vieta, tad Tirgoņu ielā dzīvoja darījumu cilvēki – tirgotāji. 

Tirgoņu iela ir pirmā pilsētas iela, kur 1847. gadā parādījās jauns segums – „zviedru kaltie akmeņi”. Ne velti visu slavenību ceļi veda uz Tirgoņu ielu – šeit atradās Rīgā labākais ielu bruģis – tas ir saglabājies arī līdz mūsdienām.
www.veronami.lv