Taurenis

Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.

Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem. Daži tauriņi, kuriem ir grauzējtipa mutes orgāni (visiem pārējiem mutes orgāni ir sūcējtipa), barojas ar ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār, to sūcējsnuķis ir reducējies. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām, arī augļiem, stublājiem, saknēm, bumbuļiem, sīpoliem un arī koksni. Parasti tauriņi pārziemo kūniņas vai kāpura stadijā, retāk pārziemo olas vai pieauguši īpatņi. Daļai sugu gadā attīstās 2 vai vairākas paaudzes, vairākumam tomēr tikai viena.

Tauriņi ir sugām viena no bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ~140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos). Latvijā konstatētas ~2400 sugas, kas pārstāv 69 tauriņu dzimtas. Pazīstamākās no tām ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi, zeltainīši, resngalvīši (Hesperidae) (šīs dzimtas var uzskatīt par dienastauriņiem, tālāk minētās – par naktstauriņiem), sfingi, vērpēji (Lasiocampidae), pāvači (Saturniidae), pūcītes, sprīžmeši, lācīši (Arctiidae), tinēji (Tortricidae), plakankodes (Oecophorinde), tīklkodes (Hyponomeutidae), kodes u. c. Pēdējās 4 minētās dzimtas pārstāv sīktauriņus, bet iepriekšminētās – lieltauriņus. 44 tauriņu sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Tauriņu dzīve sākas ar olām. Tomēr dienas tauriņi parasti nepārziemo olas stadijā. No olām vasarā izšķiļas tauriņu kāpuri, un daudzi ziemu pavada kā nepieauguši kāpuri. Piemēram, zilenīši un zeltainīši vasaras otrajā pusē pēc barošanās ar lakstaugiem dodas turpināt barošanos un arī ziemot skudru pūžņos – vietās, kur pārcietīs auksto laiku. Entomologs V. Spuņģis stāsta, ka šo tauriņu kāpuri visu ziemu atrodas skudru pilnīgā aprūpē. Tos uzskata par „savējiem”, jo kāpuri izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, un tāpēc tos pabaro, sasilda un sargā. Pūznī ir tumšs, neko nevar redzēt, tāpēc skudrām pat nerodas aizdomas par liekēžiem. Pavasarī kāpuri turpat iekūņojas un izlido. Ošu pļavraibeņi ziemo kā nepieauguši kāpuri, kas pavasarī vēl barosies. Vairākām tauriņu sugām ziemo pilnībā pieauguši kāpuri, kas izveido iekūņošanās kameru, visbiežāk zemsedzē. Iekūņošanās kamera ir kāpura izveidots iedobums kādā substrātā, piemēram, augsnē vai trūdos, un šajā kamerā kāpurs pārvēršas par kūniņu.

Lielākā daļa dienas tauriņu pavada ziemu kā kūniņas. Rudenī kāpuri sameklē drošas paslēptuves zemsedzē, zem koku mizām, kūlā, kā arī cilvēku mājokļos un iekūņojas. Pavasarī tie pārvērtīsies par pieaugušiem tauriņiem.

Pirmos pavasarī redzēsim tos tauriņus, kas ziemu pavadījuši kā pieauguši kukaiņi. Tie ir parastais nātru raibenis, bērzu raibenis, papuves raibenis, acainais nātru raibenis, krūkļu baltenis jeb citrontauriņš. Tuvojoties aukstam laikam, pieaugušie tauriņi meklē drošas paslēptuves koku dobumos, mizu spraugās, alās, putnu būrīšos, zemsedzē, neapkurinātās cilvēku mītnēs un malkas grēdās - vietās, kur ir sauss, nav nokrišņu, temperatūra ir ap nulli, kas pavasarī neapplūst un ir nesasniedzamas plēsējiem (putniem un sīkajiem zīdītājiem). Svarīgs noteikums ziemošanas vietai ir vienmērīga temperatūra ziemas laikā, tāpēc tauriņi zem koka mizas izvēlēsies paslēpties stumbra Z pusē, kas saulē tik ļoti neuzsils.

Ziemošanas laikā tauriņu organismā samazinās ūdens daudzums, pēc funkcijām cilvēka asinīm līdzīgais šķidrums, kas sastāv no taukiem, olbaltumvielām un cukuriem – hemolimfa – kļūst biezāka un darbojas kā antifrīzsViens no draudiem ziemojošajiem tauriņiem ir to ķermeņa sasilšana. Tādā gadījumā kukaiņi iztērē tauku rezerves un tiem pietrūkst enerģijas, lai sagaidītu pavasari. Ja tauriņi un citi kukaiņi pavada auksto laiku Tavā mājā, pirms kurināšanas tos vajag salasīt un, nesildot rokās, aiznest uz kādu citu ēku, ko nav paredzēts apsildīt, piemēram, šķūni vai pagrabu.

http://www.diena.lv/dzivesstils/daba/dienas-taurinu-pasleptuves-ziema-13916081 

www.lv.wikipedia.org