Sērapmetnis
Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas suga. Tas ir līdz 65 - 80 mm liels tauriņš. Kāpuri ēd bērzu un citu koku lapas. Lido no jūlija un pēc ziemošanas līdz maijam. Sastopams skrajos mežos un mežmalās, kur aug bērzi, pūpolvītols, parastā apse.
Bērzu raibenis ir lielākais no ‘klasiskajiem raibeņiem’ ar raksturīgu spārnu zīmējumu.
NO VIRSPUSES: Nesajaucams – tumši sarkanbrūnie spārni ar platajām gaiši dzeltenajām apmalēm un zilo plankumu joslām ārmalās ir tikai šai sugai.
NO APAKŠPUSES: Praktiski nesajaucams -‐ vienmērīgi tumšs, praktiski melns ar gaišām spārnu malām.
DZĪVES CIKLS: Pieauguši tauriņi izšķiļas vasaras otrajā pusē – augustā un rudens sākumā dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās. Pārziemojušie īpatņi parādās līdz ar pirmajām siltajām dienām – biežāk sākot no aprīļa vidus un lido līdz pat maija beigām/jūnija sākumam. Kāpuri uz barības augiem novērojami jūnijā un jūlijā, un iekūņoties sāk jūlija beigās.
BARĪBAS AUGI: Kāpuri barojas ar dažādiem kārkliem (Salix caprea, S. cinerea, S.viminalis u.c.), bērziem (Betula sp.) un apsēm/papelēm (Populus sp.).
BIOTOPS: Sastopams dažādos biotopos – biežāk mežmalās, izcirtumos, ceļmalās, bet arī klajākās vietās. Pieaugušos tauriņus var atrast barojamies ar rūgstošām koku sulām, pavasaros arī barojoties Salix sp. pūpolos ar nektāru.
Lasīt tālāk