Sventāja (upe)

Sventāja ir unikāla upe Lietuvas ziemeļrietumos, kuras garums ir aptuveni 73 kilometri. Tā savu ceļu sāk Skuodas rajonā un lielāko daļu sava tecējuma kalpo kā dabiskā robeža starp Lietuvu un Latviju. Šī upe nav tikai ģeogrāfisks objekts; tā ir vēsturisks liecinieks gadsimtiem ilgām attiecībām starp abām kaimiņtautām. Interesanti, ka upes grīva gadsimtu gaitā ir piedzīvojusi dramatiskas izmaiņas – kādreiz šeit atradās nozīmīga tirdzniecības osta, kas savā varenībā spēja konkurēt ar lielajām Baltijas ostām, līdz dabas spēki un kari tās nozīmi mazināja.

No mežonīgiem līkločiem līdz jūras vārtiem

Upes gultne ir neparasti mainīga. Savā augštecē tā vijas caur bieziem mežiem un purvainām pļavām, kuras iecienījuši dabas pētnieki un makšķernieki. Tuvojoties ietekai jūrā, Sventāja kļūst mierīgāka un platāka. Tieši šeit, pie Sventājas kūrortpilsētas, upe kļūst par galveno ainavas elementu, ko šķērso slavenais "Pērtiķu tilts". Upes grīva ar tās moliem ir simboliski vārti uz Baltijas jūru, kur saldūdens satiekas ar sāļajiem jūras viļņiem, radot unikālu ekosistēmu.

Aktīvās atpūtas un miera oāze

Mūsdienās Sventājas upe ir kļuvusi par iecienītu galamērķi ūdens tūrisma entuziastiem. Brauciens ar kanoe laivām vai smailītēm pa upes lejasteci ļauj ieraudzīt piekrastes dabu no pavisam cita skatu punkta – tālu no pilsētas kņadas. Upes krasti ir bagāti ar retām augu sugām un nodrošina mājvietu daudziem putniem. Tiem, kas dod priekšroku mieram, upes krasta promenādes un skatu laukumi piedāvā iespēju vērot mierīgo ūdens tecējumu, kas nomierina prātu un ļauj sajust dabas mūžīgo ritmu.