Sudraba eleagns (Elaeagnus commutata)

Izplatība.
Ziemeļamerika: Kanādā, uz dienvidiem no Minesotai un Jūtai.

Morfoloģija.
Vasarzaļš, līdz 4 m augsts koks, kas dažkārt aug kā krūms. Plaši plešas ar atvasēm. Miza pelēcīgi brūna. Dzinumi ar brūnām un rudām zvīņām. Lapas olveidīgas līdz iegareni olveidīgas, 2-10 cm garas, ar strupi nosmailotu galotni un plati ķīļveidīgu pamatu, ādainas, abpusēji ar sudrabainām zvīņām, apakšpusē uz dzīslām arī rudas zvīņas. Ziedi pa 1- 3 lapu žāklēs, nokareni ar 2-3 mm gariem kātiņiem, smaržīgi. Apziednis zvanveida, 8-12 mm garš, ārpusē sudrabains, iekšpusē dzeltens. Augļi plati elipsoidāli, 1cm gari, sudrabaini. Mīkstums pasauss, dzeltens, salds. Zied no maija līdz jūlijam, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.

Ekoloģija.
Sastopams upju krastos un mitrājos. Ļoti salcietīgs. Saulmīlis, taču aug arī pusēnā.

Nozīme.
Dekoratīvs pateicoties sudrabainajai lapotnei, piemērots dzīvžogiem un grupām.
database.smartgardens.eu

Sudraba eleagns (Elaeagnus commutata) apstādījumos sastopams bieži. Tas ir vasarzaļš, līdz 2–3 m augsts un 1,5 m plats koks vai krūms bez ērkšķiem un ar skaistām sudrabaini baltām, nedaudz ādainām lapām. Ziedi sīki, dzelteni, reibinoši saldi, smaržo pat nedaudz uzmācīgi. Zied ilgi (jūnijā). Augļi sudrabaini, ar pasausu, saldenu mīkstumu, kauleņi, ienākas septembrī. Piemērots audzēšanai grupās, akmeņdārzos un dzīvžogos; labi pacieš cirpšanu. Bagāti dzen un izplatās ar sakņu atvasēm. Pilnīgi ziemcietīgs.