Stukmaņu muižas apbūve

Stukmaņu muiža (vācu: Stockmannshof) atrodas Pļaviņu novada Klintaines pagastā, šosejas Rīga-Daugavpils malā, tiešā Daugavas tuvumā (apm. 15 km uz austrumiem no Kokneses). Šajā vietā tikai daļēji ir saglabājusies agrākā apbūve. Muiža ir celta 17.-18.gs., kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Šobrīd Stukmaņu muiža ir privātīpašums.

Vēsture
Mūsdienās redzamajam Stukmaņu muižas kompleksam ir sena vēsture. Par Stukmaņu muižas apkārtni ziņas sniedz arheoloģiskie izrakumi appludinātajā Lokstenes pilskalnā, kas atrodas aptuveni kilometru no tagadējās muižas centra. Jau 13. gadsimtā te saimniekoja Rīgas arhibīskapija. 1487. gadā Rīgas arhibīskaps Henings Šarpenbergs izlēņoja Lokstenes ciemu un muižu Johanam Lokstenam un viņa adoptētajam dēlam Ārendam Stokmanim. Vietvārds "Stukmaņi" veidots tieši no muižas kādreizējā saimnieka Ārenda Stokmaņa vārda. Pēc gadsimta 1598. gadā, mantojuma ceļā par muižas īpašnieku kļuva Georgs Stokmanis. 1601. gadā tā nonāk viņa sievas tēva K. Šrēdera īpašumā. Šā laika dokumentos Lokstenes vietā minēts jau jaunais nosakumums — Stukmaņi. Iespējams, ka apbūves centri pastāvēja paralēli gan Lokstenē, gan Stukmaņos. Taču vēlāk par galveno apmešanās vietu kļuva tieši Stukmaņi.

Muiža un viss novads kopumā tika izpostīts Poļu-zviedru kara laikā. Pēc kara noslēgtā Altmarkas pamiera 1629. gadā zviedru valdība muižu konfiscēja. 1652. gadā muiža, pēc Zviedrijas karalienes Kristīnes lēmuma, tika apstiprināta dzimtīpašumā H. Kronšternam. Tomēr jau 1687. gadā pēc muižu redukcijas tā atkal nonāk valsts īpašumā. Kārtējos postījumus muižai atnesa Ziemeļu karš un tam sekojošais mēris. Pēc vairākkārtējām īpašnieku maiņām muiža no 1780. gada piederēja fon Lēvenštērnu dzimtai. 1834. gadā muižu mantoja Kārļa Otto fon Lēvenšterna dēls Otto fon Lēvenšterns. Nākamā muižas mantiniece bija O. fon Lēvenšterna meita Anna Jūlija Katrīna Sofija, precējusies grāfiene Mēdema. 1878. gadā tajā saimniekot sāka Annas Sofijas fon Mēdemas dēls grāfs Teodors fon Mēdems, nopērkot to par 50 000 rubļiem un pārvaldot to līdz savai nāvei 1916. gadā. Pēc īstenotās agrārreformas Latvijas pirmās neatkarības laikā viņa mantiniekiem muiža tika atsavināta. Kopš tā laika Stukmaņu muiža vairs nekad nav bijusi grāfu vai muižnieku īpašums — pēc Latvijas neatkarības atgūšanas muiža nonāca privātīpašumā.

Stukmaņu muižas apbūve
Līdz mūsdienām ir saglabājušās daudzas Stukmaņu muižas ēkas. Līdz šim par vecāko ēku tika uzskatīta dzīvojamā māja "Sikadele", kas celta ap 17. gs. otro pusi. Diemžēl šis arhitektūras piemineklis ir bēdīgā tehniskā stāvoklī. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kam pieminekļu sarakstā dots nosaukums "Vecā kungu māja Sikadele"". Neskatoties uz to, ka tā bija dzīvojamā māja, tā laika sadzīves praktiskie apstākļi lika celt dzīvojamo ēku, kā cietoksni — par to liecina šaujamlūkas "Sikadeles" torņa sienās. Tai cieši piekļaujas arī dažādas palīgēkas, kas, iespējams, nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt izturēt ilgstošu aplenkumu. Muižas ansambļa centrālo daļu — taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. gada muižā saimniekojusi fon Lēvenšternu dzimta. Ņemot vērā faktu, ka muiža ir privātīpašums, apskatāma tā ir tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka.
lv.wikipedia.org

Mūsdienās redzamais Stukmaņu muižas komplekss tapis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālo daļu - taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. g. muižā saimniekojusi Karla Otto fon Levenšternu dzimta. Muiža apskatāma tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka.
www.celotajs.lv

Muižas centra apbūvi veido vairakas ēkas. Par vecako muižas ēku uzskata Sikadeli, kura celta 17. gs. otrajā pusē. Šis arhitektūras piemineklis ir drupu stāvoklī un iekļauts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sagatavotajā materiālā 100 apdraudētakie kultūrvesturiski nozīmīgie objekti Latvijā. Domājams, ka ēka nav bijusi paredzēta dzīvošanai, bet gan saimnieciskām vajadzībām.

Beidzoties juku un kara laikiem muižās sākas jauna tipa dzīvojamo ēku celtniecība. Tās bija plašas brīvstāvošas būves bez aizsardzības nozīmes. Arī Stukmaņu muižas īpašnieks fon Lēvenšterns ar kundzi 18. gs. vidū, attālāk no vecās Sikadeles uzsāka celt jaunu un lepnu pili. Lielajai pilij liktenis nebija labvēlīgs. Pils vairakkārt nodedzināta. 1943. gadā pēc otreizējās nodedzināšanas vecajā vietā uzcēla jaunu, kuru redzam vēl mūsdienās.
www.plavinunovads.lv