Stabu iela, Rīga
Stabu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē. Stabu iela sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu un beidzas krustojumā Valmieras ielu. Ielas garums ir 1872 m, tā sastāv no 2-3 braukšanas joslām ar asfalta segumu. Stabu ielā ir vienvirziena autotransporta kustība, no Krišjāņa Valdemāra uz Valmieras ielu.
Nosaukumi
Stabu ielas (vācu: Säulen Gasse) nosaukums cēlies no kauna staba, kas uzcelts kreisajā pusē no Tērbatas lielceļa 1677. gadā Zviedru Vidzemes laika publisko sodu vietā, ko toreiz sauca par Karātavu kalnu (kāpa ielas galā starp tagadējām Skolas un Brīvības ielām). Notiekot Ārrīgas ielu pārdēvēšanām 1885. gadā Stabu iela savu nosaukumu tomēr saglabāja (krievu: Столбовая улица).
Pēc Latvijas okupācijas 1950. gadā to komunisma ideologa Engelsa vārdā pārdēvēja par Frīdriha Engelsa ielu. Uz tās stūra ar Ļeņina ielu atradās tā sauktā. "Stūra māja" - Latvijas PSR VDK vadošā iestāde ar izmeklēšanas, spīdzināšanas un soda telpām. 1990. gadā iela atguva Stabu ielas nosaukumu.
Stabu iela ir savienota ar šādām ielām:
- Hanzas iela
- Krišjāņa Valdemāra iela
- Skolas iela
- Baznīcas iela
- Brīvības iela
- Tērbatas iela
- Krišjāņa Barona iela
- Aleksandra Čaka iela
- Avotu iela
- Ādmiņu iela (T veida krustojums)
- Valmieras iela (T veida krustojums)
Stabu iela robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Avotu, A.Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Brīvības un Kr. Valdemāra ielām. Stabu iela izveidota 18.gs. sākumā. Ielas nosaukums (Столбовая улица, Säulenstrasse) cēlies no kauna staba, kas 17.gs. tika uzcelts „Karātavu” kalnā un pastāvēja līdz pat 1849. gadam. 1950. gadā ielu pārsauca par Fridriha Engelsa ielu; savu vēsturisko nosaukumu tā atguva 1990. gadā.
Fridrihs Engelss (Friedrich Engels, 1820-1895) – vācu filozofs, uzņēmējs, politiķis. Kopā ar Kārli Marksu ir marksisma teorijas pamatlicējs.
citariga.lv
