Spurainā zvīnene (Pholiota squarrosa)

Spurainā zvīnene - Pholiota squarrosa (Weigel.: Fr.) P. Kumm.

Spurainā zvīnene - angliski: Shaggy Scale-head; vāciski: Sparriger Schüppling; zviedru: Fjällig tofsskivling; igauņu: soomusmampel; lietuviešu: žvynotuoji skujagalvė


Cepurīte:
3-7 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, vēlāk izpletusies līdz plakana, salmu līdz olīvdzeltena, ar koncentriski sakārtotām, atspūrušām, zvīņām, kas centrā ir biezākas un tumšāk brūnas, bet virzienā uz malām kļūst dzeltenīgākas un plānākas. Mala ilgi ieliekta, vēlāk asa, sākumā ar šķiedraini ādainu, gaiši dzeltenu plīvuru starp cepurītes malām un kātiņu, vēlāk ar plīvura atliekām gar malu. Mīkstums bālgans līdz gaiši dzeltens, biezs, ar piepju smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:
sākumā olīvdzeltenas, vēlāk olīvbrūnas, +_ platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs gludas.

Kātiņš:
7-15 cm garš, 0,5-1,5 cm resns, cilindrisks, pie pamata nosmaiļots, saliekts, saaudzis cerā kopā ar citiem, blīvs, elastīgs, sīksts, salmu dzeltens, ar pārslaini skropstainu gredzenu, virs tā +_ punktains, zem – ar brūnganām zvīņām, pat mitrā laikā nav gļotains.

Sporas:
gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenbrūnas, masā kanēļbrūnas, 6,5-8,4 x 3,7-4,6 μm, ar mazu dīgšanas atveri.

Trofiskā grupa:
Koksnes saprotrofs.

Biotopi:
Jauktos mežos, dārzos, parkos pie koku stumbru pamatnes, ceros.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, IX– XI.

Līdzīgas sugas:
pārējām ceros uz koksnes augošajām Pholiota – zvīnenēm ar zvīņainām cepurītēm tās ir gļotainas.

Īpašas norādes:
Ēdama.
www.latvijasdaba.lv

Ļoti bieži sastopama neliela lapiņsēne, kas aug blīvos puduros uz lapukoku celmiem vai dzīvu lapukoku pamatnēm. Ēdama, bet mazvērtīga. Ļoti rūgta, tāpēc jāvāra divas stundas, un ūdens jānolej. Var sālīt.
www.fungi.lv