Sniega roze (Helleborus)

Sniega roze, ziemziede - Helleborus

Šīs agri ziedošās ziemcietes – ziemziedes, sniega rozes (Helleborus ģints) – pieder gundegu (Ranunculaceae) dzimtai. Vairāk nekā desmit šīs ģints sugu savvaļā sastopamas Eiropā, Kaukāzā, Turcijā, kā arī Ķīnā. Tās aug galvenokārt kalnu rajonos. Atkarībā no sugas lapas ziemziedēm var būt gan ziemzaļas, gan vasarzaļas. Arī to forma ir atšķirīga. Tieši lapas ir tās, pēc kurām nosaka, kurai sugai šī sniega roze pieder. Neparasti ir sniega rožu ziedi. Īstās ziedlapas pārveidotas par nektārlapām, kauslapu nav, bet kā ziedu uztver piecas augšlapas, kuras ilgi nenobirst un pamazām izbalē vai paliek zaļganas.

Ir divas ziemziežu sugu grupas – sugas, kam lapas sakārtotas pie zemes rozetē un ziedneši neaplapoti vai mazlapoti, un ziemziedes, kas veido aplapotus, daļēji pārkoksnētus stumbrus. Pirmās grupas sugām ziedvasu augstums savvaļā nepārsniedz 45cm, piemērotos apstākļos tie ir ilgmūžīgi augi. Otrās grupas pārstāvēm stumbra augstums dažām sugām var sasniegt pat 120cm, un to mūža ilgums parasti nepārsniedz 4-5 gadus. Otrās grupas ziemziedes Latvijas apstākļiem līdz šim izrādījušās mazāk piemērotas, tomēr dažas no tām, piemēram, smirdošo ziemziedi (Helleborus foetidus), ziemā piesedzot, ir izdevies izaudzēt līdz ziedēšanai. Tomēr pat LU Botāniskā dārza kolekcijā tās nav izturējušas ilgāk par 2-3 gadiem. Protams, tam nevajadzētu atturēt entuziastus kolekcionārus no tālākiem mēģinājumiem pieradināt dārzam jaunas, no ārzemēm ievestas ziemziežu sugas un šķirnes.

Sniega roze Latvijā
Ziemziedes jau ilgus gadus audzē arī Latvijā, un tās (vairākas pirmās grupas sugas) lieliski piemērojušās šejienes apstākļiem. Vispazīstamākā ir melnā ziemziede jeb sniega roze Helleborus niger. Šis augs dabā sastopams kalnu mežos Kaļķalpu dienvidu daļā, Apenīnos un Balkānu pussalas ziemeļu daļā. Dārzos tiek audzētas kopš seniem laikiem. Kaut gan ne šī, ne arī citas ziemziedes, audzētas piemērotā vidē, neprasa lielu kopšanu, tomēr tās ieteicams audzēt galvenokārt individuālā dārzā vai apstādījumos, kur tās var regulāri uzraudzīt.

Biezas lapas, glezni ziedi
Sniega roze ir pudurveida ziemciete ar īsu, sazarotu sakneni, ko bagātīgi apņem brūnas un melnbrūnas saknes (no tām arī sniega rozes zinātniskais nosaukums). Lapas ziemzaļas, biezas un ādainas, ar gariem kātiem, plaukstveidīgas, dalītas, tumši zaļas. Tās sakārtotas pie zemes rozetē, kas ik gadu pēc ziedēšanas no jauna veidojas sakneņu zaru galos. Lapojuma augstums 15-20cm. Ziedi lieli, var būt līdz 12cm plati (H.niger ssp. Macranthus), balti, dažkārt ārpusē iesārti, lēzeni kausveida vai zvanveida. Izvietoti 1- bezlapu, 20-25cm augstu, apaļīgu ziednešu galā. Apziedņa daļas nenobirst, bet saglabājas līdz sēklu nogatavošanās laikam, pamazām mainot krāsu uz pelēki zaļganu. Parasti zied no marta pēdējās dekādes līdz aprīļa beigām, apmēram 40 dienas, taču siltās ziemās var parādīties arī agrāk. Dārzos audzē arī ziemziedes formu H.niger ‘Praecox’, kas uzzied jau rudens beigās vai ziemas sākumā.


 - Populārākā no ziemziedēm helleborus niger – sniega roze – ievērību izpelnījusies ar neparasto ziedēšanas laiku un reliģiskajiem priekšstatiem par Kristus dzimšanu. Par to liecina sniega rozes nosaukums vācu un angļu valodā – to dēvē par Kristus vai Ziemassvētku rozi. Dažādu leģendu pamatā ir auga spēja Viduseiropas un Rietumeiropas klimatā uzziedēt ziemas saulgriežos. Šoziem to varējām vērot arī Latvijas dārzos – neparasti maigā ziema agram pavasarim paredzētos ziedus izplaucēja jau Ziemassvētkos.

 - Izcili grieztie ziedi! Sniega rozes ir audzējamas arī griezto ziedu iegūšanai. Lai zied vāzē saglabātos ilgāk, ziedkātus pie pamata izgriež bet sānos ieplēš ar adatu. Pēc tam tos uz dažām stundām ieliek ūdenī. Šādi sagatavoti ziedi var saglabāties pat 12 dienas. Dažas ziemziežu formas var stādīt siltumnīcā ziedu steidzināšanai. Ja ārā auksts, sniega rozes ziedus pie telpas pieradina – vispirms kādu laiku patur vēsā telpā un atdzirda. Sala laikā ziedus griezt nevajag, jo, ienesti siltumā, tie paliks neglīti brūni.

 - Uzmanību! Visas ziemziedes satur indīgus glikozīdus un helleboreīnu. Jau antīkajā pasaulē šo augu izmantoja, lai sagatavotu gan indes, gan zāles.
www.eva.lv

Sniegaroze - marta augs
Ir kāda roze, kas uzzied agrāk par visām citām... Tā ir sniegaroze jeb ziemziede, kas īpašā ziedēšanas laika dēļ tiek saukta arī par Kristus vai Ziemassvētku rozi. Iepazīstiet tuvāk šo augu un atrodiet tam vietu arī savā dārzā!

Sniegaroze jeb ziemziede ir visagrāk ziedošā ziemciete. Siltākās bezsniega ziemās tā mēdz uzziedēt decembrī – janvārī. Šīs spējas dēļ tā tad arī tiek sauktas par Kristus vai Ziemassvētku rozi.
Ar rozēm šai puķei gan sakars mazs, jo tā pieder gundegu dzimtai. Sniegaroze ir dekoratīva ne tikai ziedēšanas laikā. Skaistas ir arī auga ziemzaļās, tumšās nokrāsas lapas. Par tās ziediem var priecāties arī vāzē – pakāpeniski plaukstot tie priecēs ilgāku laiku.

Neskatoties uz to, ka pasaulē īpaši pēdējos gados sniegaroze iemanto aizvien lielāku interesi, Latvijas dārzos tā sastopama samērā reti. Selekcijas rezultātā radītas daudzas dažādības – gan ziedu formas, gan krāsas daudzveidības. Jaunums ir sniegarozes ar pildītiem ziediem.
 
Dažādība
Šī puķe pieder Gundegu dzimtai. Ģintī apmēram 22 sugas. Savvaļā tās sastopamas Viduseiropā, Dienvideiropā, Mazāzijā. Ziemziedes ir daudzgadīgi lakstaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, tumši zaļām lapām, kuras sāk plaukt pēc ziedēšanas. Ziedi zaļganbalti, sārti vai purpurvioleti. Augs ir indīgs.

Melnā ziemziede  jeb sniega roze (Helleborus niger)
savvaļā aug Alpos, Apenīnos un Rietumbalkānu kalnu mežos. Tā ir aptuveni 20 cm augsta, jaunās lapas brūnas, vecās melnas. Lapas tumši zaļas, ādainas, ziemzaļas, 7-9 daļīgas. Ziedi balti, pa 1-3 uz kāta, lieli, zied martā un aprīlī, pirms lapu plaukšanas. Tā ir ilgmūžīga, veido lielus, kuplus cerus, lieliski piemērota uzziedināšanai ziemā, arī ziedu griešanai pavasarī. Melnajai sniegarozei ir izveidotas daudzas šķirnes un starpsugu hibrīdi gan uzziedināšanai, gan stādīšanai dārzos.
 
Austrumu ziemziede (Helleborus orientalis)
savvaļā aug Grieķijā, Turcijā, līdz Dienvidkaukāzam. Tā ir 50-60 cm augsta. Lapas ziemzaļas, vēdekļveidā dalītas  7-10 daļās, malas asi divkārt zāģzobainas. Ziedi balti ar zaļganu vidu, līdz 7cm diametrā, var būt zaļgani, zaļgandzelteni, arī dzelteni, zaļgansārti, purpursārti, ir arī puspildīti. Savvaļas formas zied no februāra līdz aprīlim, tām pumpuri un tikko atplaukušie ziedi ir nokareni.
 
Sārtā ziemziede (Helleborus purpurascens) savvaļā aug Austrumeiropā, no Polijas Dienvidaustrumiem līdz Ukrainai. Tā ir 30-40 cm augsta, lapas vēdekļveidā dalītas 5 daļās, katra atsevišķā lapiņa šķelta 6 daļās. Ziedi pelēcīgi purpursarkani, iekšpusē zaļganāki , zied martā un aprīlī.
www.galantus.lv