Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius)

Smiltāja neļķe - Dianthus arenarius L.

Smiltāja neļķe - vāciski: Sand-Nelke; zviedriski: sandnejlika; igauniski: nõmmnelk; lietuviski: smiltyninis gvazdikas; krieviski: гвоздика песчаная;

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) neļķu dzimtas lakstaugs. Parasti veido blīvu ceru. Stublājs pacils vai stāvs. Augs veido gan neauglīgus dzinumus, gan dzinumus ar ziediem. Lapas lineāras (ga 2-5 cm, pl 0.1-0.3 cm), zilganzaļas, plātnes apakšpuse klāta ar matiņiem, mala gluda, gals smails. Neziedošie dzinumi ar lapām veido vairāk vai mazāk blīvu ceru. Uz ziedošajiem stublājiem lapas pretējas, pie pamata saaugušas makstī. Ziedi smaržīgi, pa vienam vai nedaudzi stublāja galotnē. Kauss cilindrisks (ga ap 2-3 cm), ar 4 ārkausa lapām, kausa zobiņi trīsstūraini, smaili. Vainaglapas baltas vai gaišsārtas, gals bārkstains, pie pamata ar sīku, sārtu punktu vai svītru zīmējumu un purpursarkanu šķērssvītru. Zied no jūnija līdz augustam.

Sastopamas 2 pasugas: D.a. ssp. arenarius (blīvāku ceru, īsākiem (ap 10-15 cm gariem) un stingrākiem ziedošajiem dzinumiem, katra dzinuma galā ziedkopā 1 vai daži ziedi, salīdzinoši šaurāku un īsāku kausu, daudzmaz noapaļotām un īsām ārkausa lapām; sastopama galvenokārt Kurzemes piejūrā) un D.a. ssp. borrusicus Vierh. (skrajāku ceru, garākiem un ļoganākiem ziedošajiem dzinumiem, katra dzinuma galā ziedkopā ziedu vairāk - vismaz 3-5, garāku un platāku kausu, garām un nosmailotām vai akotsmailām ārkausa lapām; sastopama galvenokārt iekšzemes kāpu apvidos un priežu mežos).

Izplatība:

Šaura areāla suga austrumu un centrālajā Eiropā.

Latvijā nereti, taču nevienmērīgi, galvenokārt apvidos ar piejūras un iekšzemes kāpām, sausiem priežu mežiem.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausos priežu mežos, smilšainās nogāzēs, kāpās un sausās piejūras pļavās.

Īpašas norādes:

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
www.latvijasdaba.lv

Smiltāja neļķe (latīņu: Dianthus arenarius) ir augu suga neļķu ģintī. Tai ir šaurs izplatības areāls austrumu un centrālajā Eiropā. Latvijā suga ir saprotama nereti, taču nevienmērīgi, galvenokārt apvidos ar piejūras un iekšzemes kāpām, sausiem priežu mežiem.

Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Pasugas

Sugai ir aprakstītas vairākas pasugas:

• Dianthus arenarius subsp. arenarius
• Dianthus arenarius subsp. bohemicus (Novák) O. Schwarz
• Dianthus arenarius subsp. borussicus Vierh.
• Dianthus arenarius subsp. pseudoserotinus (Blocki) Tutin
• Dianthus arenarius subsp. pseudosquarrosus (Novák) Kleopow

lv.wikipedia.org