Smaržīgā vakarene (Hesperis matronalis)

Smaržīgā vakarene - Hesperis matronalis L.

Smaržīgā vakarene - angliski: Dame’s-violet; vāciski: Gemeine Nachtviole; zviedru: hesperis; igauņu: aed-öölill; lietuviešu: kvapioji vakarutė; krievu: вечерница ночная фиалка

Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, liels (ga 50-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, klāts ar matiņiem, zaro pie pamata vai vienkāršs. Gandrīz vienmēr nedaudz zaro ziedkopā. Lapas lancetiskas (ga 5-12 cm, pl 2.5-5 cm), mala zobaina, pamats ķīļveidīgs, lapas ar īsu kātu vai sēdošas. Ziedi plašā ķekarā stublāja galā. Kauslapas stāvas (ga 0.6-0.8 cm). Vainaglapas violeti sārtas (ga 1.5-2.5 cm) ar tumšāku dzīslojumu, pievakarē ziedi smaržo. Auglis - strupi četršķautņains pākstenis (ga 7-10 cm, pl 0.5-0.8 cm), augļa kāts īss, slīpi atstāv no augļkopas ass. Pākstenis neregulāri posmots, gals nosmailots. Sēklas katrā cirknī vienā rindā. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:
Dienvideiropas un Rietumāzijas suga, kas kultivēšanas dēļ plaši izplatījusies daudzviet Eiropā ārpus pamatareāla.

Latvijā plaši kultivēts augs, vietām pārgājis savvaļā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, dārzu malās, vecos parkos, ceļmalās un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv