Smaržīgā malva (Malva moschata)

Smaržīgā malva (latīņu: Malva moschata; angļu: musk Mallow, vācu: Moschus-Malve; krievu: просвирник мускусный) ir daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 20-100 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar atstāvošiem, vienkāršiem matiņiem. Augam piemīt īpatnēja (muskusa) smarža. Stublājs stāvs, zarains. Apakšējās lapas garā kātā, ovālas un daivainas. Stublāja lapas staraini dziļi šķeltas 3-7 daļās, uz stublāja pamīšus, kāts īss. Plūksnas lineāras vai lancetiskas, mala nevienādzobaina. Pielapes apmatotas, sīkas (ga ap 0.5 cm), plēvjveidīgas. Ziedi pa vienam vai pušķos pa 3 lapu žāklēs stublāja un zaru augšdaļā. Vainags sārts (ga ap 3 cm), ar tumšāku dzīslojumu, gals sekli jomains. Kauss ar zvaigžņmatiņiem, pie pamata saaudzis, kausa zobiņi trīsstūraini. Putekšņlapu kātiņi saauguši stobriņā. Ir ārkauss. Ārkausa lapas 3, brīvas, smailas, aptuveni kauslapu garumā. Auglis - riekstiņu skaldauglis no 15-18 skaldeņiem. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība: Vidusjūras reģiona un centrālās Eiropas suga. Kultivējot plaši ieviesusies Ziemeļeiropā un Amerikā. Rets adventīvs vai naturalizējies augs daudzviet ārpus pamatareāla.
Latvijā reti. Adventīvs augs un dārzbēglis.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri nezālienēs.

Īpašas norādes: Līdzīga citām malvām. Salīdzinājumā ar citām Latvijā sastopamajām malvām stublāja vidusdaļā raksturīgas šaurās plūksnās dziļi šķeltas lapas (citām sugām lapas šķeltas līdz pusei, daivainas vai veselas), stublājs tikai ar vienkāršiem, atstāvošiem matiņiem (nevis ar zvaigžņmatiņiem vai žuburainiem matiņiem).
www.latvijasdaba.lv

Smaržīgā malva  (Malva moschata)

Smaržīgā malva ir cēlusies Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļrietumos, mūsdienās tā savvaļā aug arī Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā. Šī aptuveni 70 cm augstā daudzgadīgā auga dekoratīvās īpašības tika novērtētas jau sen. Smaržīgā malva zied no jūnija līdz septembrim ar rozā vai baltiem ziediem, kas attīstās auga galotnē. To var viegli ieaudzēt dārzos.
Smaržīgajai malvai ārstnieciskās īpašības ir līdzīgas, bet mazāk izteiktas kā meža malvai.
Augs satur gļotvielas, kas mīkstina iekaisušus audus. Tādēļ izkaltētus smaržīgās malvas ziedus bieži pievieno zāļu tējām, kas paredzētas pret klepu, un citām elpošanas orgānu slimībām, piemēram bronhītu, astmu un emfizēmu. Malvu tēju var lietot kakla skalošanai pret rīkles infekcijām. Tā var palīdzēt arī pret caureju un kuņģa slimībām.

Avots: Niko Fermēlens “Derīgie augi - enciklopēdija”.