Slocene

Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos. Augštecē tiek saukta arī par Vēžupi, bet starp Valgumezeru un Kaņiera ezeru par Pulkaiņu upi. Vēstures avotos atrodams arī nosaukums Sloka un Sloce. Upes sākums atrodas uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tā tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru Engures novadā, ietek Kaņiera ezerā.

Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne. Šajā periodā izveidojās terases, kuras ir aplūkojamas arī šodien.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas jūras līci (Starpiņupīte) un ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.

Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos HESos, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot HESu netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Slocene tiek izmantota kā peldvieta. Kādreiz arī Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot.

Upi šķērso valsts autoceļi P121 (Tukums—Kuldīga), V1445 (Tukums–Kandava), V1481 (Jaunmokas–Sloklejas), A10 (Rīga—Ventspils) un V1446 (Tukums–Milzkalne–Smārde–Slampe). Tās krastos atrodas Sloklejas, Līdums, Pārupe, Tukums, Milzkalne, Bērzāji, Radziņciems.
lv.wikipedia.org

Slocene ir LIELUPES < kreisā pieteka Zemgales ziemeļrietumos.

Augštecē mēdz saukt arī par Vēžupi (kas gan ir pirmā > labā pieteka), bet starp Valgumu un Kaņiera ezeru par Pulkaini. Upes sākums atrodas ļoti tuvu Abavai uz Tumes un Degoles pagastu robežas. Tek cauri Tukuma novada vidusdaļai, caur Tukumu un Valgumezeru  Engures novadā, caurtek Kaņiera ezeram (wiki saite). Ieteka Lielupē 28. km. Plūduma raksturs mainījies kopšJS logo ar saiti uz kartes produktu Kaņierim izraka tiešu savienojumu ar jūru. Tamdēļ lejteci no Duniera ezera līdz Lielupei dēvē par Vec-Sloceni.

Vēstures avotos atrodams arī upes nosaukums Sloka un Sloce. Piekrastes zvejnieku izrunā - Slocis. Nosaukuma izcelsmi viennozīmīgi saista ar putnu `sloka` Scolopax rusticola, kā vārdā arī dzimtas nosaukums 31 putnu sugai.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 1667.g. tika izrakts savienojums starp  Kaņiera  ezeru un Rīgas līci, un 1906.g. būtiski padziļināts, kādēļ ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Vēl 80-to gadu beigās Slokā pie Gagarina ielas tiltiņa bija aprūsējis uzraksts "Hercogu laika slūžas"! Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.

Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos hes, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot hes netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Slocene tiek izmantota kā peldvieta. Kādreiz arī  Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot. (wiki)
www.upes.lv