Skrundas novads

Skrundas novads ir pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus.

Daba
Skrundas novada teritorijas lielākā daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, A daļu aptver Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma DR daļa.

Skrundas pagasts
Skrundas pagasta teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs — lielāko daļu aizņem fluvioglaciālie un limnoglaciālie smilšainie līdzenumi, pašos D limnoglaciālie putekļainie un mālainie līdzenumi.

Nīkrāces pagasts
Nīkrāces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes malā — Bandavas un Embūtes paugurainē, kas pazeminās no 60—80 m virs jūras līmeņa R daļā līdz 50-70 m virs jūras līmeņa A daļā, kur sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Paugurainē virsu saposmo gravas un senlejas, augstākā vieta (131,9 m virs jūras līmeņa) ir pagasta DR daļā.

Rudbāržu pagasts
Rudbāržu pagasta A daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā (augst. 40-60 m vjl.), R daļa — Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē (augst. > 100 m vjl., augstākā vieta — 129,2 m vjl.).

Raņķu pagasts
Raņķu pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs. Lielākajai teritorijas daļai raksturīgs plakans un viļņots līdzenums, kuru veido limnoglaciālie māla un smilts nogulumi.

Aizsargājamās teritorijas
Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums
Skrundas novada Nīkrāces pagastā atrodas Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums, tā platība ir 953 ha. Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums atrodas Kursas zemienes dabas rajonā — Pieventas līdzenuma D daļā. Zemes virsa lieguma teritorijā ir samērā līdzena, vietām lēzeni viļņota. Pacēlumu relatīvais augstums reti pārsniedz 3 m. Līdzenuma absolūtais augstums teritorijas D daļā — 50-60 metri v.j.l., Z daļā — 30-40 metri v.j.l. Saposmots reljefs izveidojies pie Ventas pietekām, kuras lejtecē plūst pa dziļi izgrauztām gravām. Ventas ielejas dziļums sasniedz pat 25-30 m. Nogāzes stāvas, vietām kraujveidīgas, terasētas, pārklātas ar smiltīm. Kraujās nereti atsedzas devona ieži. Ielejas dibenu aizpilda smilts un smilšainas grants nogulumi. Pamatiežu virsu lieguma teritorijas Z daļā veido augšdevona Famenas stāva Šķērveļa svītas ieži — dolomīti, māli, smilšakmeņi, aleirolīti. Lieguma teritorijas D daļā Ventas kreisajā krastā atsedzas vidusjuras Keloveja stāva ieži — smilšakmeņi, smilts, aleirolīti, merģeļi, dažviet brūnogļu starpslāņi, bet Ventas labajā krastā apakškarbona Turnē stāva Lētīžas svīta — dolomīti, māli, aleirolīti, smilšakmeņi, konglomerāti. Lieguma teritorijas pašos D augšperma Kazaņas stāva ieži — kaļķakmeņi, oolītiski dolomīti. Pamatieži atsedzas Ventas un tās pieteku krastos un gultnēs, Ventas gultnē dolomīti un smilšakmens veido daudzas krāces. No Šķērveļa ietekas līdz Kuldīgai Ventas krastos ir karbona un devona dolomīti (Gobziņu klintis, Ātraiskalns u.c.). Ventas un Šķērveļa ielejas posmā atsegumos bieži sastopami zilzaļo aļģu onkolītu sakopojumi, stromatolītu garoziņas un lēcas. Dolomīti parasti ir kramoti (krama daudzums līdz 90 %). Nogulumu biezums atsegumos 1,5 — 6 m. Pamatiežus klāj plāna pārsvarā pēdējā apledojuma nogulumu sega, ko vietām pārsedz purva un aluviālie nogulumi. Ledāju nogulumu biezums gar Ventas labo krastu ir līdz 10 m, citur 10 — 20 m.

Ātraiskalns
Ventas krastā 5 km augšpus Lēnām ir līdz 20 m augsta krauja — Ātraiskalns, kura apakšējā daļā atsedzas smilšakmeņi, bet virs tiem atrodas dolomītu pārkare. Apmēram 300 m no Šķērveļa ietekas Ventā ir Šķērveļa dolomītu atsegums — zaļganpelēku dolomītu krauja. Šķērveļa pietekas Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī ir baltu, dzeltenīgu un pelēcīgu smilšu atsegumi — Zoslēnu atsegumi. Augstākais no tiem ir Zoslēnu rags (14 m). Lētižas labajā pakrastē pie Pulverniekiem ir Lētižas brūnogļu atsegumi — raksturīgākais brūnogļu slānis Latvijā (biezums krastā ~ 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m). Dabā to vairs nevar redzēt, jo pakrasti klāj nobiras un tā ir apaugusi. Brūnogļu un lēcas Lētižas (arī pie Vormsātiem) un Šķērveļa (lejpus Zoslēniem) ielejās ir pirmoreiz Latvijā konstatētās brūnogles.
lv.wikipedia.org

Skrundas novada pašvaldība izveidota 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Nīkrāces pagastu, Raņķu pagastu un Rudbāržu pagastu. Novada administratīvais centrs atrodas Skrundā – jaunākajā Latvijas pilsēta. Lai arī pilsētas tiesības Skrunda ieguva 1996. gada 23. janvārī, tās vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts jau 1253. gadā.

Novada platība ir 555,39 kvadrātkilometri, PMLP 2016. gada 1. janvāra dati liecina, ka Skrundas novadā dzīvo 5343 iedzīvotāji. Novadu šķērso valsts galvenais autoceļš A9 Rīga–Liepāja un dzelzceļa līnija Rīga–Liepāja. Attālums no novada administratīvā centra līdz Rīgai ir 147 km, Liepājai – 68 km, Kuldīgai – 39 km, Saldum – 30 km.

Skrundas pilsētā dzīvo 2232 iedzīvotāji jeb 42% no novada iedzīvotājiem, sasniedzot iedzīvotāju lielāko īpatsvaru un blīvumu novadā, savukārt Skrundas pagastā – 1075 iedzīvotāji (01.01.2016.g., pēc PMLP datiem).

Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā pašā Ventas kreisajā krastā celta vācu feodāļu pils. Mūsu dienās nekas no pils nav saglabājies, tikai pils vieta pilskalnā, kur atrodas skaists parks un estrāde. Dažādos vēstures posmos Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju ietilpusi Livonijas ordeņa valstī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, cariskās Krievijas Kurzemes guberņā. 17. gs. Skrundā darbojās manufaktūras (stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas). Ziemeļu karā (1700.-1721.g.) Livonijas ordeņa pils Skrundā tika nopostīta. Pēc tam Skrundā tika izveidota muiža. Līdz mūsdienām saglabājusies bijušās muižas dzīvojamā māja.

1. pasaules kara laikā Skrundu, tāpat kā visu Kurzemi, ieņēma ķeizariskās Vācijas karaspēks. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. janvārī lielinieku 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulks ieņēma Skrundu. Pēc nedēļas, 29. janvārī, notika Skrundas kauja, kurā īpaši varonīgi cīnījās Latviešu atsevišķais bataljons komandiera pulkveža O. Kalpaka vadībā. Pēc smagas kaujas, kurā piedalījās Kalpaka bataljona Cēsu rota un Virsnieku rota, Skrunda tika ieņemta. Šai kaujai bija liela nozīme, jo bataljons nostiprinājās stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu. Bataljona galvenie spēki izvietojās Rudbāržos, galvenokārt muižas pilī, un tam bija uzticēta Ventas aizsardzība, sākot no Lēnām līdz Skrundai. 1919. gada 3. martā sākās plašs uzbrukums Sarkanajai Armijai un Latvijas atbrīvošana Pulkveža Kalpaka vadībā.

Skrundas ciemats sācis veidoties 20. gs. 20. gados, kad 1926. gadā bijušās muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. Pēc dzelzceļa līnijas Glūda-Liepāja izbūves 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~ 50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi - ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

2. pasaules kara beigās 1945. gada maijā Skrundā ienāca padomju okupācijas karaspēks. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijas un arestos cieta daudzi iedzīvotāji. 1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs.

1950. gadā Skrundai piešķirtas pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība "Skrunda", kokapstrādes kombināta "Vulkāns" pārkraušanas bāze.

Raņķu pagasts
Raņķu pagasts aizņem ~ 47 km² lielu platību, tajā ir 442 iedzīvotāju (01.01.2016.g., pēc IR datiem).

Raņķu pagasts atrodas Skrundas novada ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā. Raņķu pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu, Skrundas pagastu, Rudbāržu pagastu, Laidu pagastu un Snēpeles pagastu. Attālums no Raņķu pagasta centra līdz Kuldīgai – 22 km, līdz Skrundai – 12 km, 1. šķiras autoceļš P 116. Netālu atrodas arī Rīgas – Liepājas dzelzceļš un valsts galvenais autoceļš A 9.

Vēsturiski Raņķu pagasts ir sens Kuldīgas apriņķa pagasts, kas robežojās ar Snēpeles, Sieksātes, Valtaiķu, Skrundas, Lutriņu un Vārmes pagastiem. 1939.gadā pagasta kopējā zemes platība bija 15793 ha, dzīvoja 1669 cilvēki. Pagastā bija 84 vecsaimniecības un 86 jaunsaimniecības. Raņķu pagasts ļoti cieta 1941.g. un 1949.g. deportāciju laikā – praktiski tika likvidēta 51 saimniecība. Kolhozu dibināšanas laikā 1949.g. tika nodibināti divi kolhozi, kas vēlāk tika pārveidoti un apvienoti. 90 – jos gados kolhozs “Ziedonis” tika pārveidots par paju sabiedrību, kura 1993.gadā likvidējās. Pēckara laikā pēc jaunā administratīvā iedalījuma pagasta teritorija samazinājās ~3 reizes, palika tikai teritorija Ventas kreisajā krastā.

Rudbāržu pagasts
Rudbāržu pagasta platība ~ 110 km2, tajā ir 977 iedzīvotāju (01.01.2016.g., pēc IR datiem).

Rudbāržu pagasts atrodas Skrundas novada Rietumu daļā. Attālums no Rudbāržiem līdz Skrundai 8 km, līdz Liepājai 60. To šķērso Rīgas - Liepājas dzelzceļš un valsts galvenais autoceļš A 9. Robežojas ar Kalvenes pagastu, Kazdangas pagastu, Laidu pagastu, Nīkrāces pagastu, Raņķu pagastu, Skrundu pilsētu un tās lauku teritoriju.

Rudbārži vēstures avotos pirmoreiz minēti 16.gs., kad tie izlēņoti Gosu dzimtai. 17.gs. Rudbāržu muiža piederēja Kurzemes hercogistes kanclera Keizerlinga dzimtai, 18.gs. tā bija Benignas Bīronas māsas Katrīnas Bismarkas īpašums, kuru viņa uzdāvināja māsasdēlam Pēterim Bīronam. 1778.g. Rudbāržus nopirka fon Firksa dzimta, kas Rudbāržos valdīja līdz 1920.g.

Tagadējā Rudbāržu pagasta teritorija veidojusies pēc 2.pasaules kara, kad tajā iekļāva bijušo Sieksātes pagastu. 1945.g. Rudbāržu pagastā izveidoja Rudbāržu, Lēnas un Pelču ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Rudbāržu ciemam pievienoja Pelču un Sieksātes ciemu, 1977.g. - daļu Skrundas ciemata teritorijas. Lēnas ciemu 1954.g. pievienoja Nīkrāces ciemam, ar kuru robežas tika mainītas 1959.g. un 1966.g. 1990.g. Rudbāržu ciema teritorijā atjaunoja Rudbāržu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rudbāržu pagastā iekļauts viss Sieksātes pag., bet daļa Rudbāržu pagasta pievienota Nīkrāces pagastam un Skrundas lauku teritorijai.

Nīkrāces pagasts
Nīkrāces pagasta platība ~ 134 km2, tajā ir 617 iedzīvotāju (01.01.2016.g., pēc IR datiem).

Nīkrāces pagasts atrodas Skrundas novada Dienvidu daļā. Pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu, Pampāļu pagastu, Kalvenes pagastu, Kazdangas pagastu, Rudbāržu pagastu, Embūtes pagastu un Nīgrandes pagastu.

Nīkrāces pagasta teritoriju ZR virzienā šķērso Valsts l šķiras autoceļš P 116 Kuldīga-Skrunda-Embūte, kuram ir melnais (asfalta) segums. A daļā - Valsts 2 šķiras autoceļš P1277. Attālums no pagasta centra līdz Skrundai 16 km, līdz Kuldīgai - 54km, līdz Liepājai - 86 km, līdz Rīgai - 165km.

Nīkrāces pagasts ir sena apdzīvota vieta ar interesantu vēsturi. Līdz 1920.g. Nīkrāces pagastu sauca par Briņķu pagastu. Pirmās ziņas par apvidu saglabājušās no 1253g.,kad dokumentos minēta Dzelde (Celde). 19.gs. šajā teritorijā bija vairāki mazi pagasti.No Lēnām pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka pulkveža O. Kalpaka vadībā armija uzsāka uzvaras gājienu Latvijas atbrīvošanai.

1920.gadā Briņķu pagasts tiek nodēvēts par Nīkrāces pagastu. 1940./41.g. Nīkrāces pagastā nodibina padomju varu. 1941.gadā vācieši Nīkrāci ieņēma pēkšņi un klusi, bez kaujām.1944.-1945.gada ziemā šajā apvidū notika smagas kaujas pret „Kurzemes katlā" ieslēgto fašistu karaspēku. 1954.g. Nīkrāces ciemam pievienoja Varoņu un Lēnas ciemu.1957.g. tika izveidota padomju saimniecība „Nīkrāce" (1989.-1991.g. paju s-ba „Nīkrāce", līdz 1996.g.- SIA „Dzelda" un paju sabiedrība „Lēnas", kopš 1999.g.- lauksaimnieku biedrība „Dzelda".1990.g). Nīkrāces ciema teritorijā atjaunoja Nīkrāces pagastu.

Skrundas pagasts
Skrundas pagasts ir viena no Skrundas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Ventas abos krastos. Teritorija sastāv no divām atsevišķām daļām, lielākā no kurām atrodas Ventas labajā krastā un dienvidos no Skrundas pilsētas, mazākā atdalīta ar Skrundas pilsētas un Rudbāržu pagasta teritoriju. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Raņķu, Rudbāržu un Nīkrāces pagastiem, kā arī Kuldīgas novada Snēpeles (pa Ventu) un Vārmes pagastiem, Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastiem.

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Skrundas pagasta platība bija 280,2 km2 un tajā dzīvoja 1087 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Airītes, Antuļu, Pumpuru, Skrundas un Zirņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Skrundas ciemā izveidoja Skrundas strādnieku ciematu, bet ciemu likvidēja, daļu pievienojot Pumpuru ciemam, bet daļu - Skrundai, izveidojot Skrundas lauku teritoriju. Skrunda ar lauku teritoriju ietilpusi Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (pēc 1962. g.) rajonos. Skrundas lauku teritorijai 1957. gadā pievienoja likvidēto Pumpuru ciemu, 1962. gadā - Raņku ciema kolhoza «Ziedonis» teritoriju. 1975. gadā veikta teritoriju apmaiņa ar Raņķu ciemu, bet 1977. gadā daļa teritorijas pievienota Rudbāržu ciemam. 2009. gadā Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2010. gadā Skrundas lauku teritoriju izdalīja kā atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par Skrundas pagastu.
www.skrunda.lv