Skotija

Skotija

Galvaspilsēta    Edinburga
Lielākā pilsēta    Glāzgova
Valsts valodas    angļu valoda; skotu gēlu valoda
Etniskās grupas     89% skoti
                                  7% angļi, īri, velsieši
                                 4% citi
Platība
 -     Kopā    78 772 km²
 -     Ūdens (%)    1,9
Iedzīvotāji   iedzīvotāji 2009. gadā. g.    5 194 000

Skotija ir viena no četrām Lielbritānijas pavalstīm un aizņem vienu trešo daļu no Lielbritānijas salas. Skotijas reljefu lielā mērā ir ietekmējuši ledāji.

Raugoties no ģeoloģiskās perspektīvas, valsti var iedalīt trīs reģionos: augstienes un salas reģions ir viens no tiem, kuru pārsvarā veido senas klintis un kalnu masīvi, piemēram, Cairngorms un Skye Cuillins.

Augstienēs dominē pakalni un tieši šeit atrodami augstākie punkti Lielbritānijā. Skotijā ir apmēram 790 salas, kas iedalās 4 galvenajās grupās - Shetland, Orkney, Inner Hebrides un Outer Hebrides.

Šajā reģionā ir arī vairākas saldūdens tilpnes, ieskaitot Loch Lomond un Loch Ness ezerus.

Otrais ģeoloģiskais reģions ir centrālie līdzenumi, kas spēlēja lielu lomu Skotijas industriālajā revolūcijā, jo šeit tika iegūts daudz ogļu un rūdas. Šajā reģionā ir novērota arī seismiskā un par vulkāniskā aktivitāte.

Trešais ģeoloģiskais reģions ir dienvidu kalnāji, kuru veido kalnu grēda, kas ir ap 200 kilometru gara. Augstākais kalnāju punkts ir Merrick (843m).

Skotijā valda mērenais okeāna klimats, kas ir ļoti mainīgs. Dēļ siltās Golfa straumes ziemas šeit ir maigākas (taču vasaras vēsākas un mitrākas) nekā līdzīgos platuma grādos citviet Eiropā (Kopenhāgenā, Maskavā). Skotijā ir zemākās gaisa temperatūras nekā citur Lielbritānijā.

Kas attiecas uz Skotijas floru un faunu, tad tā ir raksturīga Eiropas ziemeļrietumiem, lai arī daļa zīdītāju (lūši, brūnie lāči) ir izmedīti.