Siltumnīca
Siltumnīca ir segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgi radītu mikroklimatu. Siltumnīcas galvenokārt izmanto dārzeņu, puķu vai to dēstu un sēklu audzēšanai. Siltumnīcas tiek izmantotas arī selekcijas un zinātniski pētnieciskam darbam.
Siltumnīcu būvēšanai galvenokārt izmanto kokmateriālus, metālu, dzelzsbetonu, plastmasu un alumīniju, bet nosegšanai galvenokārt izmanto stiklu, plēvi un stiklplastu. Pēc konstrukciju veida siltumnīca var būt vienslīpnes, divslīpju, torņveidīga un sfēriska. Tā var balstīties uz rāmju, arku, vanšu, stabu karkasa vai var būt bez karkasa.
Var būt gan ziemas, gan pavasara siltumnīcas. Ziemas siltumnīcas var izmantot visu gadu, bet pavasara siltumnīcas izmanto atšķirībā no apsildes veida. Siltumnīcu apsildīšanai tiek izmantoti kūtsmēsli un citi organiskie materiāli, ūdens, tvaiks, elektrība, gāze un saules enerģija.
lv.wikipedia.org
Siltumnīca ir segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
Siltumnīcas stāds (arī augs) — pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
Siltumnīcas efekts — temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO2 u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
Siltumnīcas efekta gāzes — gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes.