Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas krastos, 53 km attālumā no Rīgas un 36 km attālumā no Cēsīm. Nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Tās teritorija iekļauj arī senos Turaidas un Krimuldas centrus. Viena no latviskākajām pilsētām, iedzīvotāju skaits Siguldā pēdējos gados pieaug gan migrācijas, gan arī dabiskā pieauguma rezultātā.
Gaujas senlejas un skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā atrodas tā administrācija. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gs., Turaidas pils, Velnala, Siguldas ordeņa pils drupas un Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki, šeit atrodas mākslīgā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, regulāri notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un dažādi citi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Siguldas pilsētas kalnu slēpošanas trasē augstuma starpība ir 85 m un šeit darbojas 2 pacēlāji, bet vasarā ekstrēmā atrakcija "Meža kaķis". Netālu no Siguldas ir izvietots vertikālā gaisa tunelis "Aerodium". Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trosu ceļš ar gumijlēkšanas atrakciju.
Siguldai cauri iet arī dzelzceļa līnija Rīga - Valka, Siguldā arī atrodas stacija Sigulda. 2012. gadā Siguldas stacija rekonstruēta, pie tās uzcelts Laimas pulkstenis. Tāpat caur Siguldu iet galvenais autoceļš A2 (Vidzemes šoseja), kā arī reģionālais autoceļš P8 Inciems-Ķegums.
lv.wikipedia.org
Vēsture
Sigulda pilsētas tiesības ieguva 1928. gadā, lai gan tās vēsture ir daudz senāka. 11.gs. Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem. Siguldā un apkārtnē zināmi septiņi lībiešu pilskalni un daudzi uzkalniņkapi.
Iekarotās lībiešu zemes 1207. gadā savā starpā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps Alberts. Ordenis Gaujas kreisajā krastā uzcēla mūra cietoksni SIEGEWALD (Uzvaras mežs – vācu val.). Tas sargāja izveidotās Ordeņvalsts robežu ar Rīgas bīskapiju Gaujas labajā krastā. Pie pils izveidojās tirgotāju pilsētiņa, kurā uzcēla arī mūra baznīcu. Kristīgo draudzi nodibināja pāvesta sūtnis Vilhelms no Modenas 1226. gadā.
Livonijas kara laikā (1558.–1573.) Siguldu divreiz nopostīja krievu karaspēks. Pēdējais Livonijas Ordeņmestrs Gothards Ketlers 1561. gadā padevās Polijas – Lietuvas virsvarai, meklējot aizsardzību pret Ivanu IV Bargo un rezultātā Vidzeme nonāca Polijas sastāvā. Sigulda kļuva par Stārastijas centru.
Poļu – zviedru kara laikā (1600.–1629.) pili un pilsētiņu sagrāva karojošo armiju artilērija. Siguldas pils zaudēja savu militārā cietokšņa nozīmi un kļuva par muižas centru. Ārējā priekšpilī uzcēla saimniecības ēkas un dzīvojamo māju – Jauno pili. (1881.) Siguldas uzplaukums sākās 19.gs. beigās līdz ar ceļa Rīga – Pleskava un dzelzceļa Rīga – Valka būvi. Muižas īpašnieku kņazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijā izkopa Siguldu par Krievijā populāru atpūtas vietu. Ērtā satiksme ar Rīgu veicināja atpūtnieku pieplūdumu, kuri varēja pastaigāties pa tā saucamajām “Alpu takām", aplūkot pilsdrupas un alas, izklaidēties, vizinoties ar ormani, vai braucot ar bobsleja kamanām.
Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve – vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortu apbūves stilā. Latvijas brīvvalsts zemes reformas laikā atsavināto Siguldas muižas centru ieguva Rakstnieku un žurnālistu biedrība un izveidoja tajā atpūtas namu. Kopš 1923. gada Siguldas apbūvi noteica topošais pilsētas plāns, regulējot gruntsgabalu lielumu, ielu virzienus, parku un skvēru izveidi. II Pasaules kara laikā Siguldā sagrāva dzelzceļa staciju, Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi. Padomju laika izstrādātais pilsētas attīstības plāns (1946.) paredzēja radīt jaunu ekonomisko pamatu Siguldas izaugsmei, veicinot vietējo rūpniecības un komunālo celtniecību. Sigulda kļuva par neliela rajona administratīvo, saimniecisko un kultūras centru (1950.–1961.).
50. gadu sākumā Siguldai pievienoja Krimuldas un Turaidas vēsturiskos centrus. Sāka darboties trīs sanatorijas un tūristu bāze Turaidā. Satiksmi uz Krimuldu uzlaboja gaisa trošu ceļš (1969.).
Gaujas nacionālajā parkā Sigulda veidojās kā intensīvās atpūtas zona, kuru gada laikā apmeklē ap 1,5 miljoni tūristu. 60–80 gados Siguldā izveidojās mazpilsētām raksturīgā apbūve, kurā privātās mājas mijas ar komunālo daudzdzīvokļu namu kvartāliem. Pēc Bobsleja un kamaniņu trases uzcelšanas (1986.) Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmes sporta centru.
www.sigulda.lv
