Saules aptumsums

Saules aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji aptumšojot Zemes virsmu. Vizuāli uz Zemes esošs novērotājs redz daļēji vai pilnībā aizsegtu Sauli, kurus attiecīgi sauc par daļēju vai gredzenveida Saules aptumsumu un par pilnu Saules aptumsumu. Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness fāzes laikā.
Pasaulē katru gadu ir vērojami 2 līdz 5 Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums notiek daudz retāk un ir vērojams noteiktā joslā uz Zemes virsmas. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā. Latvijā nākamais daļējais Saules aptumsums būs vērojams 2015. gada 20. martā ap plkst. 9:46, bet pilnais Saules aptumsums būs tikai 2142. gada 25. maijā. Ilgākais pilnais saules aptumsums šajā gadsimtā tika novērots 2009. gada 22 jūlijā Indijā, Ķīnā, Bangladešā un dažās citās Āzijas valstīs. Pilnā Saules aptumsuma novērošanas maksimālais laiks ilga sešas minūtes un 43 sekundes Klusajā okeānā un austrumos no Japānas dienvidu gala, savukārt Šanhajā tas ilga aptuveni piecas minūtes.
Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga dabas parādība, tādēļ daudzi cilvēki dodas uz vietām, kur tas ir sagaidāms, lai redzētu to paši ar savām acīm. Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība.
Daļējā aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā Saulē vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums ir raksturojams kā blakusprodukts pilnajam vai gredzenveida aptumsumam.

www.lv.wikipedia.org