Sarkanā kalniņa tirgus jeb Krasnaja gorka

1861.gadā atklāj Sarkanā kalniņa jeb Krasnaja gorka tirgu, kur 1882.gadā no Daugavmalas pārcēla sīkumtirgu. Te bija zirgu, siena un malkas tirgus. 19.gs. šeit bija beidzās priekšpilsēta un nedarbojās pilsētas likumi, tāpēc paplašinājumā, pretī tagadējai Daugavpils ielai, izveidojās kaut kas līdzīgs tirgus laukumam, kur zemnieki no vezuma lēti pārdeva savu produkciju, jo viņiem nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai. Vēlāk šo tirgu legalizēja un 1890.gadā pārcēla uz laukumu pie Jersikas ielas. Šajā tirgū uzcēla nelielas vieglas konstrukcijas nojumes, bet veco tirgus laukumu atvēlēja bērnu patversmes celšanai. 20.gs. 30. gados, tas tika pārsaukts par Latgales priekšpilsētas tirgu. Pēc 2. Pasaules kara tirgus sāka nīkuļot, līdz tika slēgts.
www.citariga.lv

Iesākumā Sarkanajā kalniņā tirgoja malku, sienu un zirgus – apkārtnē bija daudz iebraucamo vietu. Tā nebija nejaušība, ka tolaik tirgum bija arī otrs nosaukums – Siena tirgus. Tirgotāju šeit pulcējās atliku likām. Tirgus laukums toreiz atradās ārpus priekšpilsētas robežām, un tas nozīmēja, ka varēja nemaksāt nodokļus. Taču pamazām Sarkanais kalniņš pārgāja pilsētas paspārnē un teritorija tika labiekārtota. Tirgus laukumā pacēlās nojumes, veikali un noliktavas. Pilsētas omnibusi (karietes, kuras vilka zirgi) no Rātslaukuma šurp sāka kursēt 1876. gadā, vēlāk tos nomainīja zirgu tramvajs. Ir saglabājies vecais zirgu tramvaja depo, kuru arhitekta Šmelinga vadībā šeit uzcēla 1888. gadā. Līdzās tam uzradās arī vienstāva ēkas, kurās iekārtojās veikali. Daļa no tiem piederēja tirgotājai Marijai Merkuljevai.
 
Senās avīzes vēsta, ka 1876. gadā Sarkanajā kalniņā savu preci piedāvāja 107 tirgotāji. Kopējie ieņēmumi bija 76 349 rubļi. Sarkanā kalniņa nozīmīgums pieauga. 1897. gada dati liecina, ka pilsētai samaksāto nodokļu ziņā septiņu pilsētas tirgu vidū šis ir trešais – pēc Dvinskas (galvenā) un Aleksandra (tagadējā Vidzemes) tirgus. Jāpiebilst gan, ka apstākļi forštates tirgū šķita šausminoši pat īpaši piekāpīgiem pircējiem. Bez zirgu mēsliem, kas rotāja arī pārējos tirgus, te valdīja arī siļķu smārds. Smirdoņa sevišķi neciešama kļuva karstajās vasaras dienās. 1895. gadā par to ar laikrakstu starpniecību paziņoja pilsētas sanitārais ārsts.
 
Starp citu, siļķe bija iecienīts produkts gan cara laikā, gan 20. gs. 20. un 30. gados. Mihails Tarkačs, dzimis kurpniekmeistara ģimenē Lielā Kalna ielā, dalījās savās atmiņās par dzīvi dzimtajā apkaimē, kur toreiz galvenokārt mitinājās nabagie ļaudis. Iepirkties viņi devās uz Sarkano kalniņu, kur atradās desmitiem letu, bet tikai viens slēgtais paviljons. Mazajam Mišam atmiņā palikusi asā siļķu smaka no mucām, kurās glabājās siļķu sālījums tiem, kuri trūkuma dēļ to lietoja kā aizdaru pie kartupeļiem. 20. gs. 30. gados Sarkano kalniņu pārdēvēja par Latgales priekšpilsētas tirgu, bet drīz vien pēc kara tas tika slēgts.
info.riga.lv