Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa)
Sarkanais plūškoks - Sambucus racemosa L.
Sarkanais plūškoks - angliski: red-berried Elder; vāciski: Roter Holunder; zviedru: druvfläder; igauņu: punane leeder; lietuviešu: raudonuogis šeivamedis; krievu: бузина красная
Apraksts:
Vasarzaļš, liels, līdz 5 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms, retāk kokveidīgs. Miza pelēkbrūna. Pumpuri lieli (ga ap 1 cm), ieapaļi, ar violetu nokrāsu. Serde plata, mīksta, brūndzeltena. Lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no lancetiskām līdz iegareni olveidīgām lapiņām (ga 3-8 cm, pl 1-4 cm). Lapiņu mala smaili zobaina, gals gari smails, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Dažreiz šādu lapiņu ar neregulāriem izgriezumiem un asi smailām plūksnām sauc par iešķeltu lapu. Lapas un lapiņu kāts, ieskaitot vidus dzīslu, bieži ar sarkanīgu nokrāsu. Ziedi sīki, dzeltenzaļi, blīvā konusveidīgā skarā. Auglis - daudzi sarkani kauleņi blīvā skarā. Zied maijā, augļi nogatavojas jūlijā.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži. No stādījumiem savvaļā pilnīgi pārgājusi un naturalizējusies suga.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas dažādos mežos pilsētu tuvumā, izmīdītos, vecos parkos, nezālienēs, upju krastos un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Pēc lapojuma līdzīgs melnajam plūškokam (S. nigra). Viegli atšķirams pēc dzeltenbrūnas (nevis baltas) zaru serdes, ziedi dzeltenzaļi, blīvā konusveida skarā (nevis balti, nevis plašā vairogskarā), augļi sarkani (nevis zilganmelni).
www.latvijasdaba.lv
Izplatība:
Aug centrālajā un dienvidu Eiropā, rietumu Āzijā. Parasts augs Igaunijā. Aug visur, kur sēklas atnes putni, piesārņotās vietās, pagalmos, ēku tuvumā, laukos, izcirtumos, aizaugušos parkos utt.
Ekoloģija:
Dzinumi gaiši brūni, tievi, aug ātri. Salcietīgs. Mazprasīgs. Mīl saulainas vietas, bet aug arī pusēnā. Nepatīk kaļķainas, mitras augsnes. Panes pilsētas apstākļus un apgriešanu.
Morfoloģija:
Dzinumi gaiši brūni, tievi, liekti, gludi, serde gaiši brūna. Lapas plūksnoti saliktas ar (3) 5-7 lapiņām. Lapiņas eliptiskas līdz iegareni olveida, 5-8 cm garas un 3-4 cm platas, ar garu, smailu galu un īsu kātiņu, zobainu malu, virspusē bāli zaļas, apakšpusē gaišākas. Ziedi dzeltenīgi balti, stāvās, līdz 8 cm garās skarās. Zied maijā. Augļi ugunssarkani, līdz 0,5 cm diametrā, ar 3 kauliņiem.
Izmantošana:
Sēklas indīgas. Augļi ēdami svaigi un ievārījumā. Dekoratīvs augs.
database.smartgardens.eu
Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa) savulaik ievests no Rietumeiropas. Tas ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms ar pelēcīgi brūnu mizu un gaiši brūnu serdi. Līdzīgs melnajam plūškokam, kam ienākas melnas ogas, taču lapas ir sīkākas, ar gaišāku apakšpusi, rudenī tās nedaudz krāsojas. Zied maijā, veidojot ieapaļas, 5 – 7 cm garas, zaļgandzeltenas ziedkopas. Plūškoks ir labs medus augs. Jūlijā – septembrī tam ienākas spilgti sarkani, apaļi augļi (kauliņi satur zilskābi). Krūmi ir ziemcietīgi, ēncietīgi, labāk gan aug pilnā apgaismojumā vai pusēnā, mitrā, barības vielām bagātā kaļķainā smilšmāla augsnē, bet pacieš arī sausas, smilšainas vietas. Visai pateicīgi, mazprasīgi augi. Latvijā sarkanais plūškoks sastopams diezgan bieži. Tas ir populārs krāšņumkrūms, kas daudzviet jau pārgājis savvaļā no stādījumiem. Labprāt aug upju krastos, vecos parkos, nezālienēs, uz komposta kaudzēm. Sarkanajam plūškokam, izņemot ziedus, raksturīga nepatīkama smarža. Auga izdalītie fitoncīdi nav pa prātam arī lielākajai daļai dārza kaitēkļu. Jau izsenis sarkanā plūškoka lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, tā iegūstot dažādas nokrāsas – no dzeltenzaļas, zaļas līdz tumšpelēkai.
Pielietojums
Sarkanais plūškoks ir pazīstams daudzu tautu medicīnā, kur pret dažādām kaitēm tiek izmantotas visas auga sastāvdaļas, sākot no ziediem un beidzot ar saknēm. Plūškoka ogas izmantojamas ievārījumiem un sulu gatavošanai, kaltētas tās ziemā lieto tējai vai kā uztura bagātinātāju un antioksidantu. Plūškoka augļus mēdz izmantot arī kā krāsvielu sīrupiem vai vīniem, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, jo tautas medicīnā ziedus pazīst kā sviedrēšanas, bet augļus – kā caurejas līdzekli. Proti, ja tos ieēd par daudz, var saindēties. Pirmās pazīmes: dedzinoša sajūta rīklē, kuņģī, apskurbums (apdullums), elpas trūkums.
www.ros.lv
