Sarkanā mušmire (Amanita muscaria)

Sarkanā mušmire (latīniski: Amanita muscaria; angliski: Fly Agaric; vāciski: Roter Fliegenpilz; krievu: красный мухомор)

Cepurīte:
6-20 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk izpletusies, sarkana līdz oranždzeltena, ar baltām vai iedzeltenām plēksnēm - vispārējā plīvura atliekām, pēc lietus var būt kaila, ar rievainu malu. Mīkstums balts, zem cepurītes virsmiziņas dzeltenīgs, ar neizteiktu smaržu un saldenu garšu.

Lapiņas:
baltas vai bāli dzeltenīgas, mīkstas, brīvas.

Kātiņš:
6-25 cm garš, 1-3 cm resns, balts vai nedaudz dzeltenīgs, ar joslainu, pārslainu bumbuļveida paresninājumu pie pamata, un platu, baltu vai iedzeltenu, ārpusē rievainu gredzenu.

Sporas:
gludas, ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-11 x 6-9 μm, nav amiloīdas.

Trofiskā grupa:
Mikorizas sēne (visbiežāk ar bērzu, priedi un egli).

Biotopi:
Skuju un lapu koku mežos, krūmājos, parkos, skābās augsnēs.

Izplatība un sastopamība:
Kosmopolīts, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.

Īpašas norādes:
Ļoti indīga, saindēšanās gadījumos rodas redzes un kustību traucējumi, nesamaņas stāvoklis, halucinācijas, traucējumi zarnu darbībā, krampji. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 20 minūtēm līdz 2 stundām.
www.latvijasdaba.lv


Vispazīstamākā indīgā sēne, taču parasti nav nāvējoša. Ļoti indīga sēne. Aug, bieži vien lielās grupās, zem bērziem un skuju koku mežos, kā arī parkos no jūlija līdz novembrim. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 20 minūtēm - 2 stundām. Mušas ar šīm sēnēm mēdza nīdēt, saspaidot sēnes kopā ar medu un noliekot uz skapjaugšas!
www.fungi.lv

Sarkanā mušmire (latīņu: Amanita muscaria) ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne. Sarkanās mušmires dabiskā izplatības vide ir Ziemeļu puslodes mērenās joslas meži, bet mūsdienās sēne ir ievazāta visā pasaulē.

Lai arī sarkanās mušmires tiek uzskatītas par ļoti indīgām sēnēm, tomēr nāves gadījumi pēc to apēšanas ir ļoti reti. Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Āzijas tradicionālajā kultūrā sarkano mušmiri lieto uzturā ārstniecisko un psihotropo īpašību dēļ.

Izskats un izplatība
Sarkanajai mušmirei augot, cepurīte sākumā veidojas lodveida, vēlāk izplešas līdz 20 cm plata. Krāsa jaunām sēnēm ir sarkandzeltena, dažreiz dzeltena, vēlāk sarkana vai sarkandzeltena, atsevišķos gadījumos sarkanbrūna vai brūna, ar baltām pārslām. Kātiņš ir balts, dažreiz ar dzeltenīgiem plankumiem. Gredzens — plats, lēverains, balts vai dzeltenīgs. Lapiņas — baltas vai iedzeltenas. Mīkstums — balts, bet zem cepurītes miziņas apmēram 1 mm biezumā spilgti dzeltens.
Sēne ir atrodama vasaras beigās un rudenī dažādos mežos un krūmos. Var augt viena vai grupās.

Ārstnieciskās īpašības
Sarkano mušmiri tradicionālajā medicīnā izmanto tuberkulozes, locītavu iekaisumu, asinsvadu, muguras un kaulu sāpju un dziedzeru audzēju ārstēšanai. Uzskata, ka šī sēne, lietota mazās devās, stimulē iekšējo dziedzeru sekrēciju un spēcina organismu kopumā. Tā pazemina asinspiedienu, palēnina sirdsdarbību un mazina sāpes. Sarkano mušmiri var lietot arī kā nomierinošu un miegu izraisošu līdzekli.

Intoksikācija
Farmakoloģiski sarkano mušmiru galvenā psihoaktīvā viela muscimols iedarbojas kā GABA receptoru agonists un intoksikācijai ir daudz līdzību ar alkoholu, bet, atšķirībā no alkohola, tas papildus rada sensoriskus traucējumus. Sarkanās mušmires intoksikācija ir atkarīga no ieēstā sēņu daudzuma — ļoti mazās devās simptomi var būt pilnīgi nemanāmi, lielas devas savukārt var radīt smagu saindēšanos.

Iedarbība sākas aptuveni 45 minūtes pēc sēņu lietošanas. Galvenie fiziskie simptomi ir paplašinātas acu zīlītes, miegainība, ķermeņa līdzsvara traucējumi, reibonis, nelabums, muskuļu raustīšanās, siekalošanās un pastiprināta svīšana un urinēšana. Novērojama eiforija un analgēzija (nejūtība pret sāpēm). Parādās redzes un dzirdes halucinācijas, sinestēzija. Apkārtējās vides objekti kļūst izkropļoti, gaismas spiltums kļūst mainīgs. Var mainīties apziņa. Sarkano mušmiru iedarbības lietotāja prātā radītajām parādībām, it īpaši halucinācijām, ir atkārtots, pulsveida raksturs. Tas var radīt laika cilpas sajūtu un citus laika uztveres traucējumus. Iespējama mikropsija un makropsija — apkārtējie objekti un telpa šķiet mazāki vai lielāki nekā ir īstenībā, rodot ilūziju, ka ķermenis ir palielinājies vai samazinājies attiecībā pret to. Sēņu iedarbībai raksturīgs arī delīrijs, kas parasti parādās lielās devās. Delīrija iespaidā notiek apziņas aptumšošanās ar sapņa veida halucinācijām un fantāzijas tēliem, lietotājam radot grūtības izšķirt realitāti. Lielākās devās iespējams arī apjukums, koordinācijas un kognitīvo procesu traucējumi (neskaidra runa, nespēja lasīt un skaitīt, nespēja atcerēties, kā ir jālieto ikdienišķi priekšmeti, piemēram, ūdens krāns vai telefons). Tāpat, pieaugot devai, palielinās nepatīkamu halucināciju iespējamība, eiforijas sajūtas vietā var rasties bailes un nāves sajūta (agonija).

Palīdzība saindēšanās gadījumā
Sarkano mušmiru saindēšanās gadījumā psiholoģisko un muskuļu traucējumu novēršanai tiek doti benzodiazepīni nelielās devās. Ja mušmiru ieēšana notikusi ne vairāk kā pirms stundas, tiek veikta kuņģa skalošana vai, ja ne vairāk kā pirms 4 stundām, tiek dota arī aktīvā ogle. Asiņu attīrīšana (hemodialīze) parasti tiek uzskatīta par nevajadzīgu.
Lielākajā daļā gadījumu organisms atkopjas 12 līdz 24 stundu laikā.
lv.wikipedia.org