Salāti

Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas dārzenis. Kā kultūraugs tas tiek kultivēts visā pasaulē, bet savvaļā aug Rietumeiropā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā un Centrālāzijā. Cilvēki uzturā lieto tā lapas. Lapas ir dzeltenīgi zaļas, retākos gadījumos arī sarkanas. No viena hektāra liela lauka vidēji var ievākt no 300 līdz 500 centneriem salātu. Dārza salāti satur salīdzinoši daudz C un B vitamīnus, kā arī karotīnu.
lv.wikipedia.org

Ja mazgājot salātus ūdenī, tam pieliesiet nedaudz vīna etiķa, ne tikai vieglāk varēsiet nomazgāt netīrumus, bet arī labāk nomazgāsiet tādas kaitīgas vielas, kā pesticīdi, kuru atliekas var būt palikušas pie augiem pēc to apstrādes, nolūkā pasargāt tos no kaitēkļiem.

Salāti ar krokotām lapām, parastie un sarkanlapu salātu cigoriņi un citi rūgtie salāti būs maigāki, ja tos dažas minūtes pamērcēsiet ūdenī ar ledu. Ledainā ūdens ietekmē notiek tā saucamais auga balināšanas process, kura laikā no salātiem ūdenī izdalās intibīns – viela, kas piešķir rūgtumu. Šāda auksta ūdens vanna salātus padara arī kraukšķīgākus un svaigākus.

Salātus vislabāk sasmalcināt ar rokām, pasargājot tos no saskares ar metālu. Ja tomēr vēlaties izmantot nazi, izvēlieties keramikas. Salātos ir daudz C vitamīna, bet tieši tas metāla iedarbībā visātrāk oksidējas. Tad lapas kļūst tumšas, apvīst, neizskatās svaigas.

Sajauciet dažādu veidu salātus un radiet unikālu kombināciju. Tāpat varat iejaukt aukstā ūdenī izmērcētu burkānu vai garos salmiņos sagrieztus baltos redīsus. Šādi salāti būs vēl kraukšķīgāki.
www.unileverfoodsolutions.lv