Salvijas (Salvia)

Salvijas (Salvia) ir apjomīgākā lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) ģints, kurā ietilpst gan daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, gan puskrūmi. Tās ir iecienītas to aromāta, garšas, ārstniecisko īpašību un krāšņā izskata dēļ. Salvijām raksturīgi četršķautņaini stumbri, pretēji izkārtotas, aromātiskas lapas un lūpveida ziedi, kas sakārtoti vārpveida ziedkopās.

• Pārtikā un medicīnā: Pazīstamākā suga ir ārstniecības salvija (Salvia officinalis). Tās lapas satur ēteriskās eļļas un tanīnus, tāpēc tās lieto pretiekaisuma tējām un skalojumiem, kā arī par spēcīgu garšvielu gaļas, zivju un dārzeņu ēdienos. Pie šīs ģints pieder arī spāņu salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas pazīstamas kā čia sēklas.

• Dekoratīvās sugas: Dārzos un pilsētas apstādījumos bieži stāda Birztalu salvijas izcilās (Salvia nemorosa) un spilgtās salvijas (Salvia splendens). Tās izceļas ar košiem ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem un ilgu ziedēšanas periodu no vasaras sākuma līdz rudenim.

• Auga vajadzības: Salvijas ir saulmīles, kas vislabāk aug saulainās, siltās vietās un labi drenētā, mēreni sausā augsnē. Tās ir izturīgas pret sausumu un dārzā piesaista bites, kamenes un citus apputeksnētājus.