Salas pagasta "vecā skoliņa"

Par “veco skoliņu” ēku iesaukuši vietējie iedzīvotāji laikā, kad uzbūvēja jauno, lielo un moderno vidusskolu pāri ceļam 1974. gadā.

1875. gadā Salas pagasta valde nolēma celt jaunu skolas ēku. Kāds saimnieks atvēlēja savas zemes gabalu Jaunjelgavas-Jakobštadtes ceļa malā, netālu no Mālkalna muižas.

1879. gada rudenī uzbūvēja un iesvētīja mūra vienstāvu ēku ar krusta izbūvi otrajā stāvā un sarkanu dakstiņu jumtu. Parādes durvis sākotnēji bija D pusē – uz ceļu.

Pirmajā stāvā atradās divas klašu telpas, virtuve ar lielu krāsni un plīti, uz kuras skolēni vārīja tēju, gatavoja sev maltīti, un kanceleja. Kāpnes uz 2. stāvu būvētas divdaļīgas: pa vienu pusi iet zēni, pa otru – meitenes. Otrajā stāvā bija divas guļamistabas un divas istabas palīgskolotājam. Skolas galā uz Auzānu pusi atradās skolas pārziņa dzīvoklis. Zem kāpnēm iebūvēja karceri nepaklausīgo skolēnu pāraudzināšanai.

Mācības sākās oktobrī un beidzās jau aprīlī vai maija sākumā. Ilgās mācījās saimnieku bērni, mazāk turīgo bērniem bija jādodas ganos. Stundas katru dienu iesākās ar lūgšanu un baznīcas dziesmu, notika arī vakara lūgšanas. Skolēniem māca ticības mācību, lasīšanu, rakstīšanu un rēķināšanu.

1887./88.m.g. Salas skolā jau ir divas klases, mācās 103 skolēni. 19.gs.90. gadu vidū skolā, kā citviet, ievieš pastiprinātu krievu valodas mācīšanu. Arī starpbrīžos skolēniem jāsarunājas krieviski.

Pēc I pasaules kara, atgriežoties no bēgļu gaitām, nedaudz atjaunotajās Salas skolas telpās mācības atsāka arī 14-16 gadus veci jaunieši. Darbojās 4-klasīgā pamatskola.

Pagasta valde lēma nopietni pārbūvēt skolu. Laikā no 1923. līdz 1924. gadam skolai uzcēla otro stāvu ar jumta izbūvi trešajā stāvā. Līdzekļu tolaik bija maz, darbi bija sasteigti, skolu nācās atkārtoti kapitāli remontēt jau 1929. gadā. Skolas koka sienās bija iemetusies koka puve (brants). Satrunējušās sijas un grīdas dēļus izlauza un nomainīja. Pabeidza arī trešā stāva izbūvi.

Pirmajā stāvā ierīkoja zāli, ēdamistabu, virtuvi un skolas pārziņa dzīvokli ar kanceleju. Otrajā stāvā atradās sešas klases; trešajā – iekārtotas zēnu un meiteņu guļamistabas. Atvēra 5. un 6. klasi.

1925. gada septembrī apstiprināja Salas pamatskolu, tajā mācījās 80 skolēni un strādāja 3 skolotāji. Pamatskolas pirmais izlaidums notika 1927. gada jūnijā ar 14 jaunajiem absolventiem.

1937. gadā skolu vēlreiz kapitāli izremontē. 1939. gadā skola ar plašu koncertu atzīmēja 60 gadu jubileju. Šajās svinībās pasniedza skolas karogu.

1940. gada pavasarī skola piedzīvoja pēdējo pirmās Latvijas brīvvalsts laika 6. klases izlaidumu.

1941. gadā skolā valdīja padomju iekārta, daudzi skolotāji tika nomainīti.

1943. gada vasarā vācu armija skolā ierīkoja kara slimnīcu. Ievainotos izkārtoja otrajā un trešajā stāvā, lejā zālē ierīkoja bāru ar orķestra spēli un ballēm. Mācību stundas notika divas reizes nedēļā vietējo saimnieku mājās. Skolas iekārtas aizgāja zudumā, tomēr dokumentus, skolas karogu un dažus mācību līdzekļus bija izdevies paslēpt tuvējās Viesturu mājās.

1944. gadā frontes līnija izveidojās Salas pagastā. Augusta beigās, septembra sākumā vācu karaspēks atkāpās, pametot arī izpostītās skolas telpas. Septembrī skolotāji un apkārtnes iedzīvotāji skolu iztīrīja un sakārtoja, jau oktobrī sākās mācības. Atvēra sešas klases, mācījās 89 skolēni, 1. klasē mācības uzsāka 28 bērni.

1945. gadā skolu pārdēvē par Salas 7-gadīgo skolu.

1962. gadā tā pārtop par Salas 8-gadīgo skolu.

Ciematam strauji augot, palielinājās arī skolēnu skaits. Tāpēc dzima doma par vidusskolas veidošanu. Ieceri īstenoja visai ātri, 1973. gadā jau lika pamatakmeni jaunajai vidusskolai. 1974. gada 18.oktobrī vidusskolā sākās mācību darbs.

1978. gadā “vecajā skoliņā” ierīkoja traktorapmācības klasi.

1982. gadā skoliņā atkal atvērās klase sešgadīgo bērnu apmācībai, iekārtojas arī internāts un meiteņu rokdarbu kabinets, līdz ar 1989. gadu arī skolas vēstures izpētes kabinets.

Šobrīd “vecajā skoliņā” mācās Salas vidusskolas sākumskolas skolēni un darbojas Salas vidusskolas Vēstures izpētes kabinets.