Sēklas

Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns. Tā ir augsta attīstības līmeņa pazīme, zemākie augi vairojas, piemēram, ar sporām. Sēklas veidojas saplūstot olšūnai ar spermiju. Plašākā nozīmē par sēklām sauc visu, ko var sēt, ja arī anatomiski tās nav sēklas.

Sēklas veidošanās
Sēklas veidošanās sākas ar apputeksnēšanos. Kad putekšņi ir nonākuši uz zieda drīksnas tas dīgst.

Uzbūve
Sēkla sastāv no dīgļa, sēklapvalka un barības audiem.

Sēklapvalks aizsargā sēklu no ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un saglabā sēklas dīgtspēju. Sēklapvalks var būt ciets un biezs, vienkāršs un ļoti plāns (zemesrieksti), komplicēts un daudzkārtains (kokosrieksti). Dažu augu sēklapvalks var uzņemt daudz ūdens un pārgļototies (ķirbis). Tas var būt saaudzis ar augļapvalku kā graudaugiem vai veidot sulīgu izaugumu – sēklsedzi jeb arilu (īve). Uz sēklapvalkiem var veidoties arī veidot dažādi izaugumi, kas palīdz sēklām izplatīties – spārni (priedēm) un matiņi (pienenēm).

Barības audi satur sēklas barības vielu rezerves, kas var būt cietes (kvieši), eļļas (rapsis) un olbaltumvielu veidā. Barības audi sēklās ir endosperma un perisperma, kas var būt dažādās attiecībās vai arī nebūt vispār, ja barības vielas uzkrājas dīgļlapās.

Sēklu dīgšana
Sēklas dīgšana sākas ar ūdens uzņemšanu un sēklas piebriešanu kā rezultātā saplīst sēklapvalks. Lielākajai daļai sēklu vispirms aug dīgļsakne, kas nostiprina sēklu augsnē. Tad no dīgļpumpura attīstās vasa. Lai arī jaunie augi var fotosintezēt, sākumā tie patērē sēklā uzkrātās barības vielas.
lv.wikipedia.org

https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%93kla