Rudā dzēlējskudra (Myrmica laevinodis)
Rūsganās mežskudras (Formica rufa) sargā mežu no kaitēkļiem. Blakus skudru takai būs mazāk tārpainas sēnes.
Skudras ir sabiedriski kukaiņi. Skudru kolonijās vienkopus dzīvo dažādi to locekļi, kuri ir specializējušies dažādu darbu veikšanā. Darba skudras veic visus nepieciešamos darbus: gādā barību, sargā no ienaidniekiem, rūpējas par pūzni un pēcnācējiem. Darba skudrām nav spārnu. Skudru tēviņiem un mātītēm pirms pārošanās laika izaug spārni. Tēviņi pēc pārošanās nobeidzas, bet mātītes atbrīvojas no spārniem un sameklē vietu ligzdai. Mātīte izrok aliņu, izdēj olas un dibina jaunu saimi.
Skudras nedzīvo augsnes intensīvās apstrādes vietās. Šiem kukaiņiem patīk miers, jo mājokļa iekārtošanā tiek ieguldīts liels darbs. Daudzi dārzkopji iznīcina skudras savā dārzā. Tomēr skudru kaitīgums dārzā nav viennozīmīgs.
Skudru sugas
Rūsganās mežskudras (Formica rufa) sargā mežu no kaitēkļiem. Blakus skudru takai būs mazāk tārpainas sēnes.
Līdzīgi izskatās kailmuguras mežskudras (Formica polyctena). Pēc ziemošanas jau aprīlī sāk aktīvi cīnīties ar kaitēkļiem.
Velēnu skudrīte (Tetramorium caespitum) veido ligzdas dziļi zemē. Šīs skudras var bieži redzēt zālājā.
Tumšā koksnesskudra (Camponotus herculeanus) ir vislielākā Latvijā sastopamā skudra. Dzīvo satrūdējušajā vecu koku vai ēku koksnē.
Visbiežāk dārzā sastopama ir melnā skudra (Lasius niger). Taisa ligzdas starp akmeņiem, vecos celmos, nelielā dziļumā zemē. Nelielos veiklos kukaiņus var ieraudzīt kompostkaudzē un vietās, kur bagātīgi iestrādāts komposts vai kūdra.. Melnām skudrām patīk siltums, tāpēc bieži ierīko pūzni siltumnīcās starp kūdras podiņiem, izpostot tos. Ja šīs skudras iztramda, tad tās ar visām kūniņām pārvācas citur. Melnās skudras „gana” laputis.
Spožā skudra (Lasius fuliginosus) mitinās celmos, vecos kokos, izmantojos to koksni mājokļa būvniecībā. Šis skudras arī barojas ar saldo šķidrumu, kuru izdala laputis.
Dzeltenā skudra (Lasius flavus) dzīvo mitrās vietās augsnē un zem akmeņiem.
Vairāk: calis.delfi.lv