Riebiņi

Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Riebiņu novada centrs. Izvietojušies Feimankas krastos 6 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Riebiņos ir novada dome un administratīvās iestādes, vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, Svētā Franciska katoļu baznīca, Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. Apskates objekti ir Riebiņu muiža ar parku un Riebiņu zirgaudzētava.

Vēsture
Riebiņu muižas nosaukums cēlies no Livonijas ordeņa bruņnieka Gerharda Rēbindera vārda, kuram ordeņa mestrs Pletenbergs 16. gadsimtā izlēņojis zemes Latgales vidienē. Inflantijas vaivadijas laikā 17. gadsimtā muiža nonāca Korfu dzimtas īpašumā un to dēvēja par Krēvenmuižu (Krewenmujży). No 1716. gada muiža piederēja Berku dzimtai (von Berck), no 1758. gada Inflantijas seimika rakstvedim Mihalam Veisenhofam (Michał Weyssenhoff). 18. gadsimtā pie muižas sāka veidoties apdzīvotā vieta ar nosaukumu Ribeniški (poļu: Rybiniszki). 1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810–1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga–Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža vasarās savā muižā izmitināja poļu gleznotājus, piemēram, Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński) un citus.

1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu. 1925. gadā Rībeniem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Riebiņu ebreji
Jau 19. gadsimta pirmajā pusē šeit sāka apmesties ebreji, un pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Riebiņos (jidišā: Ribinishok) dzīvoja 533 ebreji (91%). 20. gadsimta sākumā daudzi ebreji izbrauca uz Palestīnu un ASV un 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita (464).
lv.wikipedia.org