Rasenes (Drosera)
Rasenes (Drosera) ir kukaiņēdāju augu ģints. Tā ir viena no lielākajām kukaiņēdāju augu ģintīm, iekļaujot vismaz 194 sugas. Rasenēm uz lapām ir īpaši dziedzermatiņi, ar kuriem augi sagūsta kukaiņus. Kukaiņus augi izmanto kā papildu barību nabadzīgajai augsnei, kurā tie parasti aug. Rasene ir miksotrofs organisms, jo pārtiek no kukaiņiem un spēj fotosintezēt.
Raseņu dažādas sugas ir sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu.
| Rasenes | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Raseņu dzimta (Droseraceae) |
| Ģints | Rasenes (Drosera) |
Latvijā izplatītās sugas
- Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia)
- Garlapu rasene (Drosera anglica)
- Ieapaļā rasene (Drosera x obovata)
- Vidējā rasene (Drosera intermedia)
Rasenes (Drosera) spp.
Latvijā ir četras raseņu sugas: apaļlapu rasene Drosera rotundifolia, garlapu rasene D. anglica, vidējā rasene D. intermedia un ieapaļā rasene D. × obovata. Visas rasenes ir tipiskas augsto purvu iemītnieces. Tās ir vieni no nedaudziem Latvijas kukaiņēdājiem augiem, kas barības vielas uzņem, pievilinot un„apēdot” kukaiņus. To lapas „aprīkotas” ar dziedzermatiņiem, kuru galos ir kukaiņiem vilinošs šķidrums. Kukainis iekrīt lamatās un tiek izšķīdināts ar gremošanas sulai līdzīgu sekrētu.
Lasīt tālākLatvijā ir četras raseņu sugas: apaļlapu rasene Drosera rotundifolia, garlapu rasene D. anglica, vidējā rasene D. intermedia un ieapaļā rasene D. × obovata. Visas rasenes ir tipiskas augsto purvu iemītnieces. Tās ir vieni no nedaudziem Latvijas kukaiņēdājiem augiem, kas barības vielas uzņem, pievilinot un„apēdot” kukaiņus. To lapas „aprīkotas” ar dziedzermatiņiem, kuru galos ir kukaiņiem vilinošs šķidrums. Kukainis iekrīt lamatās un tiek izšķīdināts ar gremošanas sulai līdzīgu sekrētu.
