Ramalīnas (Ramalina)

Ramalīnas ir askuķērpju klases ramaīnu dzimtas (Ramalinaceae) ģints. Latvijā sastopamas 11 sugas no kurām biežākās ir miltainā ramalīna (Ramalina farinacea), ošu ramalīna (Ramalina fraxinea) un vienādgalotņu ramalīna (Ramalina fastigiata). Ramalīnas ir pieskaitāmas pie krūmu ķērpjiem. Lapotnis pelēkzaļš līdz iedzeltens. Uz lapotņa bieži redzami sorāļi un apotēciji.

Visbiežāk, Latvijā uz dažādu koku stumbriem sastapsiet miltaino ramalīnu. Miltainā ramalīna spēj paciest mēreni piesārņotu vidi, līdz ar to tās izplatība ir lielāka. Tās lapotnis ir zaļganīgi dzeltenīgs līdz pat pelēki zaļam. Retu reizi šis krūmķērpis pārsniedz 5cm izmērus. Lapotņa zari ir plakani, lentveidīgi, vidēji 3mm plati. Šai ramalīnai ir sava īpatnība- gar visu daivas malu ir redzami sorāļi. Tie līdzinās miltainiem plankumiem.

Viens no varenākajiem ķērpjiem ir ošu ramalīna, kura lapotņa garums mēdz izaugt līdz pat 15cm un vairāk. Tam ir lentveida, saplacinātas daivas, kuras mēdz būt līdz pat 4cm platas. Uz daivām veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji). Šo ķērpi ir viegli atpazīt, pēc tā iespaidīgajiem izmēriem.

Viengalotņu ramalīna ir neliels krūmķērpis, vidēji 5cm augsts. Lapotnis ir stipri sazarots, krunkains un tas var būt gan ar saplacinātām, gan apaļām daivām. Lapotņa daivu galotnēs veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji).

Ramalīnas, tāpat kā citi ķērpji rada interesi arī zinātnei un to pielietojumu meklē gan kosmētikas, gan farmācijas nozares.

No ārstnieciskā viedokļa, ramalīnas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi! Ramalīnas rada pretiekaisuma, antibakteriālu, antioksidantu, fungicīdu aktivitāti. Tās izmanto, gan lai cīnītos ar dažādām baktērijām, kā Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter sp., Escherichia coli, gan ar sēnītēm. Tāpat ramalīna ir viens no ķērpjiem, kura sastāvā ir pietiekams daudzums vielu, kuras rada citostatisku iedarbību. Ramalīnu preparāti spēj iedarboties arī brīvajiem radikāļiem, mazinot to daudzumu organismā (antioksidants).
www.agfonds.lv