Ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus)
Ragainais vanagnadziņš - Lotus corniculatus L. s.str.
Ragainais vanagnadziņš - angliski: common Bird’s-foot-trefoil; vāciski: Gemeiner Hornklee; zviedru: käringtand; igauņu: harilik nõiahammas; lietuviešu: paprastasis garždenis; krievu: лядвенец рогатый
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, kails vai izklaidus apmatots. Augam nav ložņājošu pazemes dzinumu. Lapas trīslapiņu saliktas no šauri iegareni olveidīgām (ga 1-1.8 cm, pl 0.4-0.7 cm) lapiņām ar gludu malu un noapaļotu galu. Pie lapas pamata ir lielas pielapes. Ziedi galviņā pa 3-7. Kausa zobiņi īlenveidīgi nosmailoti, līdz ziedēšanai stāvi. Vainags dzeltens (ga 1.0-1.4 cm). Auglis - lineāra vai šauri lancetiska pāksts (ga 1.5-3 cm). Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un dažviet Āzijā sastopama suga (ar sugu saprotot Lotus corniculatus sensu lato). Sugas ietvaros nodala daudz zemāku taksonu, arī Latvijā atsevišķas sugas līmenī aplūkoto šaubīgo, tīruma, Baltijas un virsāja vanagnadziņu.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas sausos priežu mežos, krūmājos, pļavās, atmatās un kāpu smiltājos.
Īpašas norādes:
Vanagnadziņu sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. sugas apraksta daļu un dūkstu vanagnadziņa (L. uliginosus) aprakstu). No citiem tauriņziežiem atšķirami viegli.
Līdzīgas sugas
LOTUS CORNICULATUS S.L. GRUPAS SUGAS (RAGAINĀ VANAGNADZIŅA GRUPAS SUGAS)
Ragainajam vanagnadziņam ļoti līdzīgi un grūti atšķirami ir vēl daži citi vanagnadziņi, kam atšķirībā no dūkstu vanagnadziņa tāpat nav ložņājošu pazemes dzinumu, ziedu skaits galviņā 3-7 un kausa zobiņi neizziedējušā ziedā stāvi. Šaubīgajam vanagnadziņam (L. ambiguus Besser ex Spreng.) lapiņas, ziedkāts un kauslapas klāti ar gariem skropstainiem matiņiem. Viss augs apmatots. Sastopams reti. Tīruma vanagnadziņš (L. arvensis Pers.) ir kails vai ļoti skraji apmatots. Arī kauslapas parasti kailas. Visas stublāja lapu lapiņas platas, galotnes lapiņa otrādi olveidīga vai iegareni olveidīga. Kauss pēc ziedēšanas nedaudz uzpūsts, kausa zobiņi apmēram divreiz īsāki nekā kausa stobriņš, strupi nosmailoti. Sastopams retumis. Baltijas vanagnadziņš (L. balticus Miniaev) ir vidēji apmatots: ziedneši klāti ar īsiem, piegulošiem matiņiem, lapiņas kailas vai klātas ar īsiem matiņiem, kauss parasti mazliet apmatots. Sastopams retumis. Virsāja vanagnadziņš (L. callunetorum (Juxip [Üksip]) Miniaev) ir kails vai ļoti skraji apmatots. Tam raksturīgs vēdekļveidīgs cers, kas sastāv no daudziem stāviem un gariem stublājiem. Sastopams retumis.
www.latvijasdaba.lv
Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.). - cerojoša apakšzāle, daudzgadīgs. Maz prasīgs lopbarības augs, kas Latvijā vairāk pazīstams kā savvaļas augs. Labi aug arī skābākās augsnēs, kur baltais āboliņš vairs nepadodas. Ļoti dziļu sakņu sistēmu, līdz ar to sausumizturīgs. Audzēt ieteicams kopā ar zema auguma stiebrzālēm, kā pļavas skareni un sarkano auzeni. Zied no maija līdz pat rudenim. Pēc nopļaušanas vai noganīšanas labi ataug, lēnāk nekā citi tauriņzieži nocietē, dzīvnieki tos labprāt ēd.
rpl.llkc.lv
Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L. ) Bites ziedus apmeklē labi, ievācot gan nektāru, gan putekšņus. Medus raža var sasniegt 150–300 kg/ha, bet putekšņu ienesums 20–45 kg /ha. Vanagnadziņa ziedus bites apmeklē visu dienu un vāc gan nektāru, gan putekšņus, nektāru izdala arī sausā, lietainā un vēsā laikā. Ziedēt sāk maija vidū un zied līdz oktobrim. Ja augus nopļauj, tie ātri ataug pēc dīvām nedēļām un turpina ziedēšanu līdz rudenim. Tieši rudens pusē vēlu ziedošais daglītis ir vērtīgs bitēm, lai nostiprinātu saimes ziemošanai. Iegūtais medus ir augstas kvalitātes, ar lielisku garšu, gaišā dzintara krāsā. Medus ir biezs, kristalizējas lēni, veidojot smalkgraudainu masu. Vanagnadziņi ir pieticīgāki un izturīgāki par sarkano āboliņu. Vanagnadziņa izsējas norma aptuveni 10 kg ha-1 un sēklas iestrādā 1–2 cm dziļi.
