Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca

Svētā Franciska Romas Katoļu baznīca atrodas Rīgā, Maskavas forštatē, ir viena no nozīmīgākajām baznīcām katoļu garīgajā un sabiedriskajā dzīvē. Tā ir viena trim baznīcām Rīgā, kuras ēka būvēta nevis ar vienu, bet gan ar diviem torņiem. Šīs baznīcas vietā atradās katoļu lūgšanu nams (Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiāle), ap kuru tika veikti katoļticīgo rīdzinieku apbedījumi, 1888. gadā tā vietā nolēma būvēt jaunu baznīcu, iniciators bija prāvests Francisks Afanasovičs, kurš izveidoja baznīcas būvniecības komiteju. Baznīcas projektu, kuru apstiprināja, izstrādāja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras students Floriāns fon Viganovskis, kurš arī tika iekļauts būvniecības komitejā. 1889. gada 24. septembrī tika ielikts un iesvētīts Svētā Franciska baznīcas pamatakmens un uzsākās baznīcas strauja celtniecība, jo baznīcas jumts tika uzlikts jau 1890. gadā. Gadu vēlāk tika pabeigti abi torņi (60 metru augsti), uzbūvētas velves un fasāde, vēl gadu vēlāk tika ierīkota centrāla apkure.

Baznīca būvēta no sarkaniem ķieģeļiem (ārējie izmēri: garums – 43.35 m, platums – 22,5m), arī torņi būvēti tikai no ķieģeļiem. Logu un durvju ierāmējumiem un pīlāriem , dzegām izmantoti dzelteni ķieģeļi. Torņi un jumts segti ar cinkotu skārdu. Baznīcas pamati apšūti ar rupji tēstu lauku granītu. Baznīcas ēkas celtniecībā piedalījās galvenokārt vietējie meistari, taču vitrāžas ēkas logos, kā arī centrālais un sānu altāris – pasūtīti un izgatavoti Varšavā.

1892. gadā Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja baznīcu Svētā Franciska godam. 1911. gadā baznīcā tika ierīkots gāzes apgaismojums, bet 1918. gadā – elektriskais.

1930. gadā ap baznīcu tika uzbūvēts mūris, lai norobežotu no bijušo kapu teritorijas. 1960. gadā norisinājās baznīcas restaurācija, atjaunojot 1900. gada zīmējumus, kuru prototipi ņemti no Asīzes Franciska bazilikas Asīzē Itālijā.

Baznīcas ēka būvēta neogotikas stilā ar franču romānikas plānojumu. Dievnamā ir trīs jomi, katrā no tiem ir trīs arkas. Centrālajā jomā ir papildus viena arka, kurā atrodas prezbitērijs, kura abās pusēs ir sakristejas, virs kurām atrodas ložas. Logu, torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem – krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem krustiem.

Interjerā redzams neapmests ķieģeļu mūrējums, kas piešķir tīkamu izteiksmīgumu neogotiskas celtnes arhitektoniskajām detaļām. Altāris un konfesionāli izgatavoti Varšavā. Logi un palodzes darinātas O. Bonga galdnieku darbnīcā. Soli izgatavoti Baltijas vagonu fabrikā. Kancele pēc arhitekta Viganovska projekta veidota betonā. Vitrāžas izgatavotas Varšavā grāfienes M. Lubenskas Sv. Lūkasa darbnīcā, meistars Bergmans. Prezbitērija trijos logos redzamas Svētā Jāzepa, Jēzus sirds, Svētā Pētera vitrāžas. 1944. gadā sprādziena rezultātā baznīcas ēkas vitrāžas gāja bojā, tās atjaunot sāka jau no 1958. gada. Rīgā izgatavotās ērģeles iegādātas 1900. gadā.

Kā pastāvīga draudze kopš 1911. gada, līdz tam Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiāle. 1937. gadā tā tika atdota jezuītu pārziņā. Pašreizējā draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rīgas arhidiecēzē. Draudzē regulāri notiek Svētā Mises latviešu un poļu valodās, to apkalpo 4 priesteri. Draudzei ir 3 kori, svētdienas skola, bibliotēka.

Baznīcas teritorijā atrodas Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas teoloģijas institūts (bijušais Garīgais seminārs), Baznīcas dārzā katoļu priesteru kapi.

www.lv.wikipedia.org; www.vietas.lv