Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa)
Pūkainā zemzālīte (latīņu: Luzula pilosa; angļu: hairy Wood-rush, vācu: Haar-Hainbinse; krievu: ожика волосистая) ir daudzgadīgs, neliels (ga 15-30 cm) doņu dzimtas lakstaugs. Cers blīvs, lapas plakanas, gari skropstaini apmatotas, lineāri lancetiskas (ga 4-7 cm, pl 0.5-1 cm), mala gluda, gals smails. Ziedkopa skraja, ziedi pa vienam zariņu galā. Seglapa manāmi īsāka nekā ziedkopa. Pogaļa garāka nekā sarkani brūnais apziednis. Zied aprīlī un maijā.
Izplatība: Plaši Eirāzijā.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi: Skrajas grupas skujkoku un jauktos mežos mēreni mitrās un sausās vietās. Raksturīga suga augu sabiedrībās boreālajos skujkoku mežos: Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Vaccinio-Piceion.
Īpašas norādes: No citām zemzālītēm atšķirama pēc ziedu skaita zariņu galā; raksturīgs 1 zieds (citām sugām vismaz 2), augļu laikā - pēc pogaļas, kas garāka nekā apziednis (nevis vienāda garuma vai īsāka). Bez tam, it īpaši noziedot, pūkainās zemzālītes ziedkopa izskatās ļoti skraja (citām sugām tā daudzmaz blīva).
Doņu dzimtā Latvijā ietilpst lakstaugi ar stāviem stublājiem, lineārām, cilindriskām, puscilindriskām vai plakanām lapām. Ziedi kārtni, parasti divdzimumu, galviņās, čemuros vai skarās stublāja galotnē. Latvijā no 2 ģintīm atrastas 25 sugas.
Plašākā ir doņu (Juncus) ģints. Plaši smilšainās, mitrās pļavās, atmatās, ūdeņu krastmalās, uz ceļiem un jūrmalā aug krupju donis (Juncus bufonius) – viengadīgs augs ar līdz 30 cm garu, zarotu stublāju, šaurām pavedienveidīgām lapām. Stublāja lapas 2 - 3, īsākas par stublāju.Ziedkopa dakšveidīgi zarota. Ziedi pa vienam, attālināti, zaļi. Zied VI, VII. Auglis – pogaļa.
Bieži mitrās, pārplūstošās purvainās kūdrainās augsnēs, smilšainos upju un ezeru krastos aug tievais donis (Juncus filiformis) – daudzgadīgs augs ar daudziem, 25 - 75 cm gariem stublājiem, kas pie pamata segti ar brūnām vai dzeltenām makstīm. Ziedu 2 - 12, tie irdenās, pušķveidīgās ziedkopās stublāja sānos. Ziedi dzelteni vai bāli zaļi. Zied VI - VII.
Līdzīgās augtenēs atrodams kamolu donis (Juncus conglomeratus, sin. Juncus leersii) ar 30 - 75 cm gariem stublājiem, kas pie pamata klāti ar rūsgani brūnām, strupām, spīdīgām bezlapu makstīm. Galotnē stublājs pāriet 5 - 15 cm garā, dzeloņaini nosmailotā seglapā. Ziedkopa vairāk vai mazāk cieša, galviņveidīga, sānos ar īsiem, zarainiem atzarojumiem. Ziedi rūsgani vai kastaņbrūni. Zied VI - VII.
Valsts aizsardzībā ir kūdrāju donis (Juncus stygius), sīpoliņu donis (Juncus bulbosus) un Žerāra donis (Juncus gerardi).
No zemzālītēm (Luzula) visbiežāk sastopama pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa), kas aug ēnainos mežos un krūmājos. Tas ir daudzgadīgs augs, kas veido samērā blīvu, nelielu ceru. Stublāju nedaudz, tie ir 15 - 30 cm gari, ar lapām. Lapas lineāri lancetiskas, plakanas, 5 - 10 mm platas, īsākas par stublāju, gar malu ar gariem, retiem, baltiem matiņiem. Ziedkopa skraja, skar- vai čemurveidīga. Ziedi pa 1 uz gariem kātiem, brūni vai tumšsarkani. Zied IV, V. Viens no pirmajiem pavasarī mežā ziedošajiem augiem. Auglis – pogaļa.
Bieži pļavās, atmatās, ceļmalās un skrajos mežos aug daudzziedu zemzālīte (Luzula multiflora) ar samērā blīvu ceru un lauka zemzālīte (Luzula campestris, sin. Luzula subpilosa) ar skraju ceru.