Pļaviņu HES
Pļaviņu HES ir hidroelektrostacija Latvijā, Daugavas baseinā. Izbūvēta uz Daugavas pie Aizkraukles pilsētas. Ar desmit hidroagregātiem uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Šī celtne ir savā ziņā unikāla – HES uzceļot, pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstas grunts.
Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme – tā ir lielākā elektroenerģijas ražotne.
Pirmais Pļaviņu HES hidroagregāts tika iedarbināts 1965. gada decembrī, savukārt pilnīgā ekspluatācijā Valsts komisija elektroražotni pieņēma 1968. gadā.
Pļaviņu HES tehniskie rādītāji
izraktās grunts apjoms 4590 tūkst. m3
uzbērtās grunts apjoms 2000 tūkst. m3
uzskalotā grunts 1688 tūkst. m3
betons un dzelzsbetons 545 tūkst. m3
stiegrojums 34 tūkst. t
hidroagregātu skaits 10 gab.
Hidroagregātu tips: "Francis" turbīnas
projektētā jauda 825 MW
uzstādītā jauda (2010. g. pēc modernizācijas) 883,5 MW
galveno 330 kV transformatoru skaits 5 gab.
vidējā izstrāde gadā 1604 milj. kWh
vidējais gada caurplūdums 615 m3/ s
ūdenskrātuves virsmas platība 35 km2
ūdenskrātuves garums 56 km
vidējais ūdenskrātuves platums 300 m
maksimālais ūdenskrātuves platums pie HES 2,5 km
vidējais ūdenskrātuves dziļums 15 m
maksimālais ūdenskrātuves dziļums 47 m
ūdenskrātuves pilns tilpums 509 milj. m3
ūdens līmeņa paaugstinājums, strādājot 10 hidroagregātiem 4,00 m
Maksimālais kritums: 40 metri
viena ūdens pārgāznes aizvara atvēruma caurplūdes spēja 787 m3/ sek.
ūdens pārgāznes aizvaru skaits 10 gab.
labā krasta dambja garums 1342 m
kreisā krasta dambja garums 1892 m
tuneļa autoceļa braucamās daļas platums 7,0 m
tuneļa augstums 4,40 m
tuneļa garums 188,2 m
Pļaviņu HES vēsture
Daugavas ūdens varenais spēks elektroenerģijas ražošanai tiek izmantots trīs hidroelektrostacijās, kas kopā veido Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi. Pirmās lielās hidroelektrostacijas – Ķeguma HES celtniecība ilga no 1936. līdz 1939. gadam. Šī spēkstacija ar četrām turbīnām tolaik bija viena no modernākajām Eiropā. 1979. gadā ekspluatācijā tika nodota Ķeguma HES otrā kārta ar trīs hidroagregātiem un kopējo uzstādīto jaudu 192 MW. Jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām ir Rīgas HES pie Doles salas, tā ar uzstādītiem 6 hidroagregātiem un ar kopējo jaudu 402 MW tika nodota ekspluatācijā 1974. gadā.
Kā trešā kaskādes pakāpe 107 km no Daugavas grīvas atrodas jaudīgākā no visām Daugavas hidroelektrostacijām – Pļaviņu HES. Rajonā, kur šobrīd atrodas Pļaviņu HES, bija paredzēts uzcelt 3 hidroelektrostacijas: pie Aizkraukles ar 8,4 m kritumu, pie Kokneses ar 21,4 m kritumu un pie Pļaviņām ar 16,7 m kritumu. 1947. gadā Maskavas projektēšanas institūts Hidroenergoprojekts izstrādāja Daugavas izmantošanas komplekso programmu, kura laika gaitā vairākkārt tika mainīta, līdz 1955. gadā tika pieņemts lēmums mazos HES projektus apvienot vienā – Pļaviņu HES pie Miemēniem. Apvienotajai HES piešķīra Pļaviņu nosaukumu. Pēdējā projekta versijā HES ēku paredzēja celt uz morēnas gruntīm pirmsledus laikmeta upes gultnē ar kritumu 40 m.
Jaupēc tam, kad bija uzsākti būvbedres vietas attīrīšanas darbi 1961. gadā, tika pieņemts lēmums palielināt sākotnējā projektā plānoto hidroagregātu skaitu un jaudu, tas ir, uzstādīt 10 hidroagregātus ar kopējo jaudu 825 MW. Pļaviņu HES uzcēla ļoti īsā laikā – piecos gados (1961 – 1966). Par spīti tam, ka celtnes būvēšana notika sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļos, tika panākts samērā augsts kritums, nodrošinot lielāku hidroelektrostacijas jaudu. Pļaviņu HES būvniecības prakse pirmo reizi hidroelektrostaciju būvniecības vēsturē apstiprināja faktu, ka ir iespējams uzbūvēt vidēja krituma hidroelektrostaciju uz mīkstas grunts. Lai arī katra hidroelektrostacija ir unikāla celtne, Pļaviņu HES būtiski atšķiras no līdzīgas jaudas elektrostacijām ar to, ka tās ēka, ņemot vērā elektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdens pārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienotā blokā, kurā ir ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis.
Pirmās turbīnas palaišana tukšgaitā notika 1965. gada 4. decembrī. Pilnīgā ekspluatācijā ar novērtējumu labi Valsts komisija elektroenerģijas ražotni pieņēma 1968. gada 15. jūlijā.
Pļaviņu HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, jaudas ziņā tā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Hidroelektrostacija strādā vienotā valsts energosistēmā, ko 330 kV augstsprieguma līnijas saista ar Igaunijas, Lietuvas un Krievijas energosistēmām. Baltijas reģionā tai ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā, proti, tā izpilda visas Baltijas energosistēmas avārijas rezerves lomu bāzes staciju neplānotas atslēgšanās vai avāriju gadījumos. Pļaviņu HES pamatuzdevums ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi patēriņa maksimumstundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. HES darbību regulē Centrālais dispečeru dienests, bet HES operatīvo darbību uzrauga Pļaviņu HES dispečers un divi maiņas HES operatori. Visas hidroagregātu palaišanas, regulēšanas un apstādināšanas operācijas veic automātiskas ierīces, pārslēgšanās notiek ļoti operatīvi – aptuveni desmit sekundēs.
Lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un paaugstinātu ražošanas efektivitāti, plānveidīgi notiek hidroelektrostacijas būvju un ražošanas iekārtu atjaunošana. Pirmais lielākais rekonstrukcijas projekts Pļaviņu HES vēsturē tika īstenots no 1991. līdz 2001. gadam, kad notika sešu hidroagregātu atjaunošana. Pēdējā atjaunošanas posmā no 2007. līdz 2010. gadam rekonstruēti trīs hidroagregāti. Modernizācijas rezultātā stacijas kopējā jauda ir pieaugusi līdz 883,5 MW un agregātu kalpošanas laiks pagarināts par vismaz 30 gadiem, par 40% samazinot uzturēšanas remontu izmaksas.
Pļaviņu HES ļoti liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam. Šim nolūkam ierīkota vērienīga automātiskā hidrotehniskās būves stāvokļa monitoringa sistēma, kas darbojas tiešsaistē, nodrošinot nepārtrauktu agrās brīdināšanas režīmu, tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas, sensori un automātiskā datu apkopošanas un apstrādes programma. Sistēma ir unikāla izvietoto sensoru skaita un to daudzveidības ziņā. Iegūtie dati tiek izmantoti hidroloģisko procesu izpētei un analīzei, kā arī hidrotehniskās būves tehniskā stāvokļa novērtējumam. Tas ir hidrobūves drošības garants.
Interesanti fakti
1963. gadā HES celtniecības laikā būvlaukumā bija nepieciešams saspridzināt milzīgos laukakmeņus, lai tos varētu izvest. Pirmais organizētais sprādziens bijis tāds, ka pat apkārtējā ciematā logiem izbiruši stikli. Vēlāk izrādījās, ka spridzinātājs lādiņu lielumu aprēķinājis pēc formulas, taču aprēķinos kļūdījies par vienu nulli, tas ir – lādiņi ievietoti desmit reizes spēcīgāki. Pēc šī pasākuma spridzinātājs norīkots miermīlīgākā darbā – par P. Stučkas ciemata apzaļumotāju.
Aizkraukle ir jaunākā pilsēta Latvijā. Tā radās 20. gs sešdesmitajos gados kā celtnieku ciemats, jo notika rosīga Pļaviņu HES celtniecība. Celtnieku ciematam augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un vienlaikus kļuva par rajona centru. Līdz 1990. gadam to sauca par Stučku, bet 1990. gada 25. septembrī ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva Aizkraukles nosaukumu.
Pļaviņu HES ir vienīgais autotransporta tunelis Latvijā, 188,2 m.
Viens ūdenspārgāznes aizvars sver 85 tonnas. Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t, bet augšas bjefa pastatņu celtņiem tā ir 2 X 210 t.
AS “Latvenergo” ražotnē Pļaviņu HES strādā apmēram 80 darbinieku.
Ūdens līmeņa starpība abās aizsprosta pusēs ir 40 m, tas atbilst deviņstāvu mājas augstumam. Arī dziļums pie HES augšas bjefā ir 40 m, lejas bjefa ūdens līmenis mainās atkarībā no tā, cik hidroagregāti tiek darbināti, tas ir – no 30,50 m līdz 35,90 m virs jūras līmeņa. Atverot visus ūdens pārgāznes aizvarus, ūdens līmenis var paaugstināties līdz 39 m atzīmei virs jūras līmeņa.
Pļaviņu HES uzstādītā jauda atbilst vidējam elektroenerģijas patēriņam Latvijā, attiecīgi viens no 10 PHES uzstādītajiem hidroagregātiem saražo 1/10 daļu no Latvijā patērētās elektroenerģijas.
Adrese: AS ”Latvenergo” Pļaviņu HES, Aizkraukle, Enerģētiķu iela 2, LV 5101
Lasīt tālāk
