Pļavas timotiņš (Phleum pratense)
Pļavas timotiņš - Phleum pratense L.
Pļavas timotiņš - angliski: Timothy; vāciski: Wiesen-Lieschgras; zviedru: timotej; igauņu: põldtimut; lietuviešu: pašarinis motiejukas; krievu: тимофеевка луговая
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Stiebrs stāvs. Lapas plakanas (pl 0.3-1 cm), raupjas. Mēlīte smaila (ga 0.4-0.6 cm). Vārpiņas gandrīz sēdošas blīvā (ga 4-10 cm, pl 0.5-0.8 cm) vārpskarā. Vārpskaras ass saaugusi ar otrās pakāpes zariem un, saliecot vārpskaru, atsevišķie zariņi nav redzami. Vārpiņu plēkšņu šķautne apmatota, pēkšņi pāriet akotveidīgā smailē. Zieda plēksnes strupas, īsas. Akota nav. Auglis - ļoti sīks grauds. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši visā pasaulē kultivēta un naturalizējusies suga. Pamatareāls ir Eiropa un dažas Āzijas un Āfrikas daļas. Sugas ietvaros nodala daudzas pasugas.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Populācijas lielums cenozē mainīgs - no dažiem eksemplāriem līdz monodominantām audzēm dažādās pļavās, ganībās, kultivētos zālājos, atmatās, ceļmalās, krūmājos, retāk mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās dažādās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea.
Īpašas norādes:
No līdzīgā stepes timotiņa (Ph. phleoides) viegli atšķirams saliecot vārpskaru ritulī - tā ir gluda un nav redzami atsevišķie zariņi. Arī no pļavas lapsastes (Alopecurus pratensis) viegli atšķirams pēc šīs pazīmes. Turklāt pļavas timotiņa vārpskara ir manāmi druknāka. No sausās vietās augošā gumainā timotiņa (Ph. nodosum) atšķirams pēc stublāja pamata bez paresninājuma (nevis ar sīpolveidīgu paresninājumu). Gumainā timotiņa vārpskara parasti ir daudz īsāka.
www.latvijasdaba.lv
Timotiņš (Phleum pratense) ir skrajceru vitszāle. Daudzgadīgs, ražo 4 – 6 gadus un ilgāk. Pieticīgs, labi spēj pielāgoties augšanas apstākļiem. Viena no izturīgākajām stiebrzālēm kūdras augsnēs, labi pacieš mitrākas, īslaicīgi applūstošas pļavas. Vislabāk aug trūdvielām bagātās smilšmāla, mālsmilts augsnēs. Ļoti laba ziemcietība. Timotiņš labi piemērots pļaujamos zālājos, mazāk ganībās, tomēr labās ziemcietības un pieticības dēļ der arī ganībām. Ataugšanas spēja ir vidēja. Vēlīns, piemērots sējai kopā ar vēlīno sarkano āboliņu.
/Dr.agr. Iveta Gūtmane/
www.seklas.lv
Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Tajā ir ne tikai daudzas sugas, bet tai ir milzīga nozīme saimniecībā un dabīgajā veģetācijā. Te pieder visi labības augi, kā arī tie augi, kuri veido pļavu zelmeni un sastopami visdažādākajos zālājos. Tie galvenokārt ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Tie raksturojas ar savdabīgu uzbūvi – to stublāji – stiebri ir apaļi, posmaini ar labi izteiktiem posmiem un mezgliem. Posmi vidū parasti ir dobi. Lapas šauri lineāras vai lancetiski lineāras ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Lapu apakšdaļa cieši aptver stublāju, izveidojot maksti. Pie maksts pārejas lapas plātnē redzama mēlīte kā īsāka vai garāka plēvīte. Divām Latvijas graudzālēm – parastajai niedrei (Phragmites australis) un pazvilai jeb zvīļu misiņsmilgai (Sieglingia decumbens) lapu mēlītes vietā ir matiņi. Ziedi sīki, dzeltenīgi zaļi, divdzimuma, retāk viendzimuma, sakopoti vienziedu vai daudzziedu vārpiņās, kuras sakārtotas vārpās, vārpskarās vai skarās. Graudzāļu ziedus apputeksnē vējš.
Mezotrofajās pļavās plaši sastopami tādi vērtīgi lopbarības augi kā pļavas auzene (Festuca pratensis), pļavas skarene (Poa pratensis), parastā kamolzāle (Dactylis glomerata), ganību airene (Lolium perenne), pļavas timotiņš (Phleum pratense) u.c. Daudzus no šiem augiem kultivē gan kā ganību augus, gan arī siena iegūšanai. Pļavas timotiņu veģetatīvā stāvoklī var labi pazīt pēc sīpolveidīgā stublāja pamatnes paplašinājuma. Pļavas skarenei līdzīga ir parastā skarene (Poa trivialis). To var viegli pazīt pēc raupjā stiebra zem ziedkopas (pļavas skarenei tas ir gluds). Pļavās bieži aug arī parastā trīsene (Briza media). Galvenokārt Latvijas rietumu un vidusdaļas kalcifilajās pļavās sastopama zilganā seslērija (Sesleria caerulea). Tās lineāro lapu virspuse ir ar zilganu apsarmi. Latvijas austrumdaļā tā ir reta.
Vairumā graudzāļu dzimtas augi ir mitru pļavu, ūdeņu krastmalu un purvāju augi. Pie tādiem pieder arī visiem labi pazīstamā parastā niedre (Phragmites australis), kas pasaulē sastopama visos kontinentos un pieder t.s. kosmopolītiskajām augu sugām. Lielākās niedru audzes atrodamas ezeru un upju krastos, vietām arī jūrmalā, piemēram, Randu pļavās, u.c. Parastās niedres jaunos mīkstos dzinumus var izmantot lopbarībā, cietos stiebrus izmanto jumtu segšanai un dažādiem izstrādājumiem.
latvijas.daba.lv