Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion)

Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion)

Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Pļavas sīksamtenis mājo Eiropā, sākot ar Portugāles ziemeļiem līdz Krievijai, austrumu virzienā turpinoties pāri Āzijas mērenajai joslai līdz Japānai. Lai arī pļavas sīksamtenis ir izplatīts lielā daļā Eiropas, tomēr daudzos reģionos tas nav sastopamas, piemēram, Lielbritānijā, Skandināvijā, Somijā, Spānijas dienvidos un Francijas rietumos. Pļavas sīksamtenim patīk no vējiem pasargātas pļavas, bet tas sastopams arī kalnos līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Latvijā pļavas sīksamtenis ir bieži sastopams tauriņš visā teritorijā, vietām ļoti bieži.

Morfoloģija
Pļavas sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš, kura spārnu izplētumu ir 32 - 36 mm. Līdzīgi kā meža sīksamtenis arī pļavas sīksamtenis lidojumā izskatās izteikti tumšs. Tēviņiem spārnu virspuse ir tumši brūna, kas ir ļoti labi pamanāma lidojumā. Mātītēm līdzīgi kā citiem sīksamteņiem priekšspārni ir gaišāki, bet aizmugurējie tumšāki.
No apakšas uz aizmugurējiem spārniem ir vairākas melni-baltas gredzenveida "actiņas", kurai vidū ir balts punkts, tam apkārt melns gredzens, bet tam apkārt balts gredzens. Aizmugurējo spārnu pamattonis ir pelēks, bet gar ārmalu tauriņam ir vairākas šauras pelēkas līnijas un viena nedaudz platāka koši oranža līnija. Baltais laukums aizmugurējā spārna centrālajā daļā samērā izteikts, bet tas ir neliels un mainīgas formas, nereti vidusdaļā pārtraukts. Priekšējie spārni ir ornaži, bet to gali pelēki, parasti bez plankumiem un joslām, bet reizēm ir viens apaļš plankumiņš.

Ekoloģija
Pļavas sīksamtenis sastopams dažādos biotopus: mitrās pļavās, mežmalās, ceļmalās, izcirtumos, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles. Pļavas sīksamtenim gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušie tauriņi izšķiļas jūnija sākumā un lido līdz jūlija vidum vai beigām, barojoties ar dažādu ziedu nektāru. Kāpuri uz barības augiem novērojami no augusta līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz maijam, kad tie iekūņojas. Pļavas sīksamtenim pārziemo kāpuri. Kāpuri barojas ar dažadām graudzālēm, piemēram, ciņusmilgām, īskājēm, parastajām kamolzālēm, auzenēm un lāčauzām.
lv.wikipedia.org

Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion)

Viena no divām sīksamteņu sugām, kas liojumā izskatās izteikti tumša. Spārnu izpletums 32–36 mm

No virspusesTēviņiem spārnu virspuse ir tumši brūna, kas ir ļoti uzkrītoši pamanāma lidojumā– radot tumša tauriņa iespaidu. Mātītēm priekšspārni gaišāki (līdzīgāki citām sīksamteņu sugām), bet pakaļspārni tumšāki.

No apakšpuses
Pakaļspārnu apakšpuse ar sīksamteņiem raksturīgu apaļu plankumu un balta laukuma kombināciju. Apaļo plankumu krāsu kombinācija – balts/melns/balts. Tie izmēros samērā vienādi (nelieli) – vienīgi piektais plankums, skaitot no apakšas, mēdz būt mazāks vai pat var nebūt vispār. Baltais laukums pakaļspārna centrālajā daļā samērā izteikts, bet neliels un mainīgas formas – nereti vidusdaļā pārtraukts. Pakaļspārna ārmala ar oranžu apmalīti. Priekšspārna gals pelēks, parasti bez plankuma un gaišākām joslām, taču reizēm mēdz būt neliels, apaļš plankums.

Dzīves cikls
Gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušie tauriņi izšķiļas jūnija sākumā un lido līdz jūlija vidum – beigām. Kāpuri uz barības augiem novērojami no augusta līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz maijam, kad tie iekūņojas.

Barības augi
Kāpuru barības augu klāstā ietilpst dažādas graudzāles – ciņusmilgas (Deschampsia sp.), īskājes (Brachypodium sp.), parastās kamolzāles (Dactylis glomerata), auzenes (Festuca sp.), lāčauzas (Bromus sp.) u.c.

Biotops
Tauriņi apdzīvo dažādus biotopus, kuros ir atrodamas graudzāles – dažādas pļavas (bet ne pārāk sausas), mežmalas, ceļmalas, izcirtumi utml.
dabasdati.lv