Pāvilostas ziemeļu mols

Vēsture 
Tāpat kā Dienvidu mols, arī Ziemeļu mols tika sākts būvēt 1878. gadā pēc barona Otto Fridriha fon Lilienfelda iniciatīvas, mērķtiecīgi sašaurinot upes grīvu, lai pavasara palu ūdeņi paši izskalotu un padziļinātu ostas gultni. 1929. gadā molu nostiprināja ar betona masīviem. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai mols atradās PSRS robežsardzes kontrolē, un atrašanās uz tā bez īpašām atļaujām bija stingri aizliegta.

Arhitektūras raksturojums 
Ziemeļu mols vizuāli un strukturāli ir līdzīgs Dienvidu molam – to veido akmeņu krāvumu pamatne un betona konstrukcijas. 2019. gadā veiktās rekonstrukcijas rezultātā mols tika pagarināts, un patlaban tā kopējais garums ir 333,97 metri. Tam ir gājējiem piemērots monolīta betona klājums, bet mola galā atrodas sarkana navigācijas zīme (bāka), kas kopā ar dienvidu pusē esošo zaļo bāku iezīmē drošu ieejas farvateru ostā.

Mūsdienu funkcija 
Ziemeļu mols kalpo kā inženiertehniska būve, kas novērš valdošo vēju nesto smilšu nogulsnēšanos kuģu ceļā un aizsargā ostas kanālu no viļņošanās. Tā kā mols ir droši labiekārtots, tas kalpo kā populāra vieta saulrietu vērošanai un jūras ainavu fotografēšanai, piesaistot daudzus Pāvilostas viesus.

Interesanti fakti

• Attālums starp abu molu galiem (ostas vārti) ir tikai 52 metri. Šī salīdzinoši šaurā ieeja vēsturiski ir apgrūtinājusi lielāku kuģu manevrēšanu spēcīgā vējā.

• Molu pagarināšana 2019. gadā par vairāk nekā 100 metriem bija nepieciešama, lai sasniegtu lielāku dabisko jūras dziļumu (virs 4,5 metriem) un ļautu ostā droši ienākt mūsdienu zvejas traleriem un lielākām viesu jahtām.