Puķuzirņi

Izcelsme un sugas raksturojums

  • Smaržīgā dedestiņa jeb smaržīgais puķuzirnītis – Lathyrus odoratus; kāpelējošs vīteņaugs, tauriņziežu dzimta;
  • Savvaļā Vidusjūras piekrastē un salās; kā dekoratīvs vītenis izmantots arī apkārtējo zemju senlaiku dārzos;
  • Pirmo reizi aprakstīti 1695. gadā, kad franciskāņu mūks Franciskus Cupani tos iekļauj Sicīlijas salas augu sarakstā;
  • Ir tikai viena savvaļas forma – ap 1,8 m gari stublāji, 2,5-3,0 cm lieli ziediņi pa 2 ķekarā, divkrāsaini ziedi – karogs - purpurkrāsas, buras – tumši zilas;
  • Pašapputes augi, kurus nevar sakrustot ar radnieciskām sugām; dedestiņu ģintī vairāk nekā 150 sugas;
  • Ar 1700. gadu sākti audzēt Anglijā, ko uzskata par šīs kultūras izveides sākumu.

 
Puķuzirņu kultūras vēsture
1700. – 1900. gads

  • F. Kupani 1699. gadā uz Angliju nosūtītās sēklas – faktiski jau pirmā kultūrforma; saglabāta līdz mūsdienām ar nosaukumu ‘Cupani’s Original’;
  • Sākotnējā attīstība ļoti lēna, jo visas īpašību izmaiņas radās tikai dabisko mutāciju rezultātā;
  • Ap 1724. gadu ziņas par baltiem puķuzirnīšiem;
  • 1737. gadā parādās sarkani/baltu ziedu puķuzirņi ‘Painted Lady’, kuru tirgo vēl arī mūsdienās;
  • 1753. gadā Linnejs ievieš zinātnisko nosaukumu Lathyrus odoratus;
  • Ap 1800. gadu vēl tikai 7 atšķirīgu krāsu puķuzirnīši;
  • Parādās: 1837. g. – svītraino ziedu, bet 1860. g. pikotē ziedu mutācijas;
  • Šķirņu veidošana ar krustošanu sākas tikai pēc Mendeļa atklājumiem; tā laika izcilākais puķuzirnīšu selekcionārs Henrijs Ekfords 25 gadu darbībā rada 264 šķirnes;
  • 1900. gads – divsimts gadu jubilejas izstādē Londonā eksponētas 264 šķirnes un tiek nodibināta Nacionālā puķuzirnīšu audzētāju biedrība;
  • Tolaik šķirnes sauca par Grandifloras, saglabātās tagad tirgo kā Old Fashion – ar plakanām ziedlapiņām, ļoti smaržīgi.


1900. gads - mūsdienas – krokoto puķuzirņu ēra

  • 1900. gadā H. Ekforda šķirnē ‘Painted Lady’ parādas pirmie mutanti ar viļņotām ziedlapiņām;
  • Spenseru dzimtas īpašumos (Altorpā) iegūtie mutanti turpmākā selekcijā izrādās visstabilākie, tāpēc vēlāk jaunās viļņoto ziedlapiņu šķirnes ar 4 ziediem ķekaros tiek apvienotas Spenser grupā;
  • Turpmāk tiek radītas arī citas grupas, kā arī turpināta to savstarpēja krustošana un uzlabošana; mūsdienās pazīstamākās - Cuthberson (1940.g.), Galaxy (1959.g.), Early Multiflora Gigantea (1960.g.), Royal (1964.g.), Mammoth(1984.g.); selekcija nav turpināta un sēklu lielaudzēšanā zaudēta sākotnējā kvalitāte;
  • Vidēji augsto (80-150 cm) puķuzirnīšu grupas: Jet Set, Knee-Hi, Continental, Minuet;
  • Zemo un punduru grupas: Bijou, Cupid, Patio, Little Sweetheart u.c.;
  • Akācijlapu (bez vītnēm) puķuzirņi: Snoopea, Explorer, New Century;
  • Klasiskie angļu Spenseri – vienīgā grupa, kurā selekcija nepārtraukti noris jau vairāk nekā 100 gadus un gūti vislielākie panākumi.

Vairāk lasīt: www.mazadarznieciba.lv

Lasīt tālāk