Puze

Puzes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Tas robežojas ar Ugāles un Usmas pagastiem dienvidos, ar Popes pagastu rietumos, Ances un Dundagas pagastiem ziemeļos, kā arī ar Valdgales un nedaudz Ģibuļu pagastiem austrumos. Puzes pagastam tuvākās pilsētas ir Ventspils (36 km) un Talsi (49 km). Lielākās apdzīvotās vietas ir Blāzma (pagasta centrs), Stikli, Amele.


Upes

• Rinda
  • Engure
• Stende
  • Raķupe
    • Pesteļvalks
    • Veciere

Ezeri un ūdenskrātuves

• Puzes ezers (520 ha) Puzes ezers ir viens no dziļākajiem Latvijas ezeriem. Ezers pilnībā atrodas Puzes pagastā, bet tā rietumu krasts veido robežu ar Ugāles pagastu. Ezers atrodas 12,3 m.vjl., tā platība ir 5205 km2. Krasta līnijas kopgarums ir 11,8 km. Ezeram ir liela zivsaimnieciska nozīme. Šeit sastopamas līdakas, asari, raudas, ālanti, zuši, zandarti  un sami.
• Dižiere (20,5 ha)
• Seklene (13 ha)
• Zutene (7,8 ha)
• Velnezers (7,4 ha)
• Dzilene (6,9 ha)
• Dūņezers (uz robežas ar Ugāles pagastu, kopējā platība 4,4 ha)
• Ieriņezers (4,2 ha)
• Dienvidos no Blāzmas atrodas arī mākslīgi uzpludinātais Sipenes dzirnavezers (8,8 ha)

Purvi
Pagastā daudz purvu, no kuriem lielākie ir:

• Vasniekpurvs (497 ha, dienvidu dala Usmas pagastā)
• Pumpura purvs (283 ha)
• daļa no Stiklu dižpurva

Apmēram 1335 ha jeb 6 % no meža zemēm Puzes pagastā klāj purvu teritorijas, kas atrodas pagasta centrālajā un dienvidaustrumu daļā.

Valsts ceļu kopgarums Puzes pagastā ir 40,6 km, no kuriem nozīmīgākā ir autoceļš A10 Ventspils-Rīga. Puzes pagasta ceļu kopgarums ir 108,2 km.

Ciemi un orientējošs iedzīvotāju skaits:

lv.wikipedia.org
www.ventspilsnovads.lv

Vēsture
Puze (Pussen) – privātmuiža Piltenes apgabala ziemeļdaļā. Puzes ciems pirmoreiz minēts 1253. gadā, kad, sadalot Kursas zemes, Puze nonāca Kurzemes bīskapa pakļautībā. 1579. gadā hercogs Magnuss izlēņoja Puzes muižu Kandavas pilskungam Emeriham fon Mirbaham (Mirbach, † 1597), un Mirbahu dzimta tur valdīja līdz 1814. gadam. 17.-18. gs. muiža iekļāvās Piltenes politiskaja draudzē. 1641. gadā Johans Ēvalds Mirbahs no Puzes nodalīja Puzenieku muižu, kuru nodeva savam brālim Emeriham (III) Mirbaham, vēlākajam Embūtes īpašniekam.

Spriežot pēc 1582./1583. gada Kurzemes bīskapijas vaku grāmatas, Puzes novadam piederēja 7 ciemi: Ameļu, Viecīšu, Dandzīšu, Puzes, Modes, Rāpatu un Sirgumu ciems ar 55 zemnieku saimniecībām un 16 sīksaimniecībām. 18. gs. Viecīši (Wezitten), Dandzītes (Danswitten) un Modes (Mohden) atpazīstamas kā Puzes pusmuižas, savukārt Ameļi (Ammeln) piederēja pie Puzenieku, Rāpati (Rapaden, Rapatzeem) – pie Ugāles, Sirgumi (Sirgum) – pie Piltenes muižas.

1795. gadā Puze līdz ar visu Piltenes apgabalu nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1797. gada iedzīvotāju revīzijas laikā Puzes novadā reģistrēta pati muiža, 3 pusmuižas, mežniecība (Wildnis Bereiterei Neuhoff), 3 krogi (Baznīckrogs, Buntes krogs, Ezerkrogs), 36 zemnieku saimniecības, 3 mežsargu mājas, 5 būdeļnieku (Budeneke) mājas un bijusī Krišiņu saimniecība (gewesene Kriching / Krisching Gesinde). Pieminēts arī ķieģelšķūnis. Zemnieku saimniecības bija sadalītas starp Puzes muižu un pusmuižām tā, ka Puzes muižai un Modes pusmuižai katrai bija pakļautas 10 saimniecības, Dandzīšu un Viecīšu pusmuižai – 8 saimniecības. Zemnieku saimniecībās vidēji bija ap 18 iemītniekiem.

1797. gadā Puzes novadā reģistrēti 880 iedzīvotāji: 443 vīrieši (50,34%) un 437 sievietes (49,66%). No tiem 110 (12,5%; 56 vīrieši, 54 sievietes) bija brīvi cilvēki, 770 (87,5%; 386 vīrieši, 384 sievietes) – dzimtcilvēki. Atzīmēts arī viens bēglis. Visu iedzīvotāju vidējais vecums – 25,38 gadi, bet pieaugušo iedzīvotāju vidējais vecums – 39,10 gadi. Bērni (0–14 g.v.) – 317 (36,1%), darbspējīgie – 503 (57,1%), veci ļaudis (≥ 60 g.v.) – 60 (6,8%). Pēc etniskās piederības, iedzīvotāju vidū bija 801 latvietis (91,0%), 60 vācieši (6,8%), 12 poļi, 3 ebreji, 3 zviedri un 1 holandietis, taču pilnīgi precīzs etniskais sadalījums grūti nosakāms.

Muižas centrā, domājams, dzīvoja 52 cilvēki, tomēr pastāv varbūtība, ka daži, kas bija reģistrēti kā muižas darbinieki, dzīvoja citur. Muižas īpašnieks tolaik bija Johans Ēvalds fon Mirbahs (1749–1818), kurš tur dzīvoja kopā ar sievu Katrīnu Doroteju, dzim. Osten-Sakenu (Osten-Sacken, 1747 – 1839), un audžumeitu Johannu Doroteju Elizabeti Mirbahu. No citiem muižas iemītniekiem var minēt pārvaldnieku Emrihu Graku, priekšdziedātāju un latviešu skolotāju Šulcu, slimnieku kopēju (Kranken-Wärterin) Annu.

Puzes novadā, ieskaitot muižas centru, darbojās 30 amatnieki, viens kurpniekzellis un viens kalēja māceklis; no tiem 20 bija brīvi cilvēki, 12 – dzimtcilvēki. Pavisam Puzē bija 4 kalēji, 3 kurpnieki, 2 audēji, 2 galdnieki, 2 sedlinieki un 2 brūveri, kā arī namdaris, mucinieks, ratnieks, virpotājs un miesnieks. Neparasti daudz – desmit – bija skroderu. No tiem 11–14 amatnieki, ieskaitot kurpniekzelli, bija vācieši (kādiem trim amatniekiem tautība grūti nosakāma, viņi varēja arī būt brīvi latvieši), 14 – latvieši (no viņiem 2 brīvi), 3 – poļi, 1 – ebrejs. Latvieši bija 3 kalēji, 3 skroderi, abi audēji un brūveri, namdaris, galdnieks, mucinieks un kurpnieks.
www.kurzemes-zemgales-hercogiste.lv

1891. gadā apvienoti līdz tam patstāvīgie Puzes un Puzenieku pagasti. 1935. gadā Ventspils apriņķa Puzes pagasta platība bija 261,2 km² un tajā dzīvoja 2041 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Puzes, Ameļu un Modes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Puzes ciems ietilpis Ventspils (1949-1962), Talsu (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. Puzes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ameļu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Puzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.
lv.wikipedia.org