Purvs

Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs:
patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums;
specifiska augu valsts;
kūdras uzkrāšanās.

Saskaņā ar kūdras atradņu klasifikāciju, purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Taču, tā kā biotopus klasificē pēc augu sabiedrībām, tad par purvu varam saukt ikvienu tādu vietu, kurā ir purvam raksturīgā augu valsts. Arī purvos ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni var tikt sastaptas purviem raksturīgās augu sugas, piemēram, rūsganā melncere, odu gimnadēnija vai Devela grīslis.

Mitrumā izveidojas tādu augu sabiedrības, kam nepieciešams liels mitrums vai kas spējīgi piemēroties šim mitrumam. Rudenī, veģetācijas periodam izbeidzoties, augi atmirst un satrūd – mikroorganismi un sēnes sadala organiskās vielas minerālvielās, kas vēlāk sajaucas ar augsni. Taču, tā kā purvā ir tik mitrs, mikroorganismi šeit nevar darboties tik aktīvi kā augsnē, jo tiem trūkst skābekļa. Slāņos sablīvējas augu atliekas, un no tām veidojas kūdra. Tas viss kopā veido īpašu purva klimatu – mikroklimatu, kas ietekmē siltuma režīmu augsnē, gaisā un arī gaisa mitrumu.

Purvs veidojās pārpurvojoties sauszemei vai pāraugot un aizaugot ūdenstilpēm.

Purvus iedala:
zemajos jeb zāļu purvos;
augstajos jeb sūnu purvos;
pārejas purvos.

Purvi Latvijā:
Pašlaik purvu speciālisti Latvijā uzskata, ka purvi klāj 4.9 % no mūsu valsts teritorijas. No tiem apmēram 70 % ir samērā neskarti un neietekmēti. Pārējie ir tādi, kuros ir notikusi rakšana kūdras ieguvei vai arī ir izrakti grāvji meža nosusināšanai.

Kur ir vislielākie purvi? Purvi ir atrodami visā mūsu valstī, taču to platība atšķiras starp reģioniem. Vislielākie augstie purvi atrodami Latvijas austrumu un centrālajā daļā un Ziemeļvidzemē. Pie lielākajiem Latvijas purviem pieder Teiču purvs (platība 19587 ha), Cenas tīrelis (8983 ha), Ķemeru – Smārdes tīrelis (6192 ha).

latvijas.daba.lv